3.marta publisko debašu "Kas notiek Latvijā?" dalībniekiem bija pretēji viedokļi par to, kādiem jābūt nodokļu sistēmas izmaiņu pamatprincipiem un ko īsti šobrīd ietver Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projekts. Atšķirīgi bija dalībnieku viedokļi gan par to, vai kopējais nodokļu slogs Latvijā ir vai nav jāpalielina, gan par to, vai ar paredzētajām izmaiņām tiks mazināta sabiedrības nevienlīdzība, gan par izmaiņu ietekmi uz ekonomikas stimulēšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis kā pirmo pamatnostādņu principu minēja to, ka naudas pārdales apjomam "nekādā gadījumā nevajadzētu paaugstināties" un nodokļu ieņēmumi ir jāsaglabā zem 30% no iekšzemes kopprodukta. Kā otro principu viņš minēja to, ka nodokļu slogs ir jāpārvirza no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem. Arī Tautas partijas jaunatnes organizācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Zemītis atbalstīja to, ka nodokļu slogs netiek palielināts, lai gan viņš vēlējās akcentu projektā pārlikt no fiskālās konsolidācijas uz stimulējošiem instrumentiem, piemēram, novirzot pašvaldībām daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Taču "Sabiedrība citai politikai" ekonomikas un finanšu darba grupas dalībnieks Jānis Ošlejs šādam principam iebilda un pauda viedokli, ka kopējā sloga nepalielināšanas gadījumā Latvija nevarēs mazināt sociālo nevienlīdzību un "nekad mūžā nevarēsim nodrošināt kvalitatīvus valsts pakalpojumus".

Viņš arī pauda viedokli, ka sabiedrības nevienlīdzības mazināšanai Latvijā ir jāpalielina nodokļu progresivitāte. Taču M.Bičevskis, kurš arī uzsvēra nevienlīdzības problēmu padziļināšanos pēdējos 15 gados, izteica versiju, ka to jau mazina patēriņa preču vienlīdzīga aplikšana ar nodokļiem un mērķtiecīga mazo ieņēmumu grupu piefinansēšana.

Zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" partneris Jānis Zelmenis pauda uzskatu, ka stratēģiski ir jānodrošina ilgtermiņa ilgtspēja un to varētu izdarīt zemi nodokļi, kas veicina eksportu. Bet viņam no pamatnostādnēm bija radies iespaids, ka tās ir uzrakstītas "varam tā, varam arī šitā" veidā. J.Zelmenis arī kritizēja to, ka fokuss projektā ir uz fiskālajiem ieņēmumiem, nevis ekonomikas atveseļošanu, un minēja Igaunijas, Maltas un Kipras piemērus nodokļu jomā, no kā Latvija varētu mācīties.

Vaicāts par FM gatavību atkāpties no projektā ierakstītā, M.Bičevskis apgalvoja, ka starpnozaru, ekspertu un nevalstiskā sektora apspriešanās par nodokļu pamatnostādnēm un ēnu ekonomikas mazināšanu FM ir gatava "debatēt pēc būtības", kas ļauj nonākt pie diviem galvenajiem mērķiem - tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanu un "iekšējās sajūtas" nodrošināšanas, ka tiek veidota efektīva sistēma.

Citus būtiskākos un spilgtākos debašu fragmentus, tai skaitā par PVN likmes pazemināšanu tūrisma nozarei un samazināto likmju atcelšanu, varat noskatīties www.knl.lv.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form