Kas pilsētām maciņā?

Daugavpils domes sēdē deputāti ceturtdien apstiprinājuši pašvaldības 2002.gada budžetu, kas ir par 1 477 912 latiem lielāks nekā pērn. Pilsētas pamatbudžets apstiprināts 17 781 850 latu apjomā. Pamatbudžeta ieņēmumu daļā pērnā gada budžeta atlikums ir 291 409 lati, bet izdevumu daļā - 3000 latu.

Speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi apstiprināti 1 756 327 latu apjomā. Speciālā budžeta ieņēmumus veido pērnā gada budžeta atlikums - 126 317 latu, ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem - 6532 lati un īpašiem mērķiem paredzētie līdzekļi - 1 623 478 lati.

Savukārt speciālā budžeta izdevumos iekļauti īpašiem mērķiem paredzēti līdzekļi - 1 725 379 lati, ziedojumiem un dāvinājumiem paredzēti 30 948 lati. Pašvaldības privatizācijas fonda ieņēmumi 2002.gadā plānoti 849 088 latu apjomā, no kuriem 24 460 latu ir pērnā gada atlikums, pašvaldības uzņēmumu SIA "Sabiedrisko pakalpojumu kombināts" un a/s "Daugavpils siltumtīkli" privatizācijas ieņēmumi - 858 000 latu, aizdevumu nomaksas un procentu maksas ieņēmumi - 12 782 lati, Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi - 2766 lati par valsts īpašuma privatizāciju.

Privatizācijas fonda ieņēmumus šogad izlietos SIA "Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums" pilsētas sanitārajai attīrīšanai - 300 000 latu apjomā, pilsētas ielu remontam, rekonstrukcijai, satiksmes drošības uzlabošanai - 65 000 latu, tramvaju uzņēmumam kompensācijai par pensionāru bezmaksas braucieniem - 250 000 latu, SIA "Pilsētas centrālā slimnīca" pacientu iemaksas kompensācijai - 91 000 latu, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas dotācijai - 18 000 latu, Latviešu kultūras centram - 20 854 latu pērnā gada parāda nomaksai par tautisko tērpu iegādi.

Privatizācijas fonda līdzekļus paredzēts izlietot arī citiem mērķiem. Dabas resursu nodoklis 2002.gadā plānots 121 749 latu apjomā, un šo naudu tērēs koku izzāģēšanai - 480 000 latu apjomā, stihisko izgāztuvju likvidēšanai pilsētas teritorijā - 100 000 latu apjomā, kā arī dažādu parādu nomaksai.

Pašvaldības saistību un galvojumu pamatsumma ir 3 462 000 latu, kura jānomaksā līdz 2007.gadam. Šogad 1.janvārī parādsaistību atlikums ir 2 601 600 latu, no kuriem šogad jānomaksā 789 200 latu. Ilgtermiņa pasākumu un citu saistību pamatsumma līdz 2006.gadam ir 5 141 543 lati, no kuriem atlikums uz šo gadu ir 4 641 543 lati.

Finansējums paredzēts vairākiem ilgtermiņa projektiem - Ledus halles būvniecībai, par ko jānomaksā vēl atlikušie 500 000 latu, stadiona "Lokomotīve" rekonstrukcijai - 480 000 latu par pirmo kārtu un 295 543 latu par otro kārtu, kā arī jaunu autobusu iegādei - 3,3 miljoni latu .

Liepājā – “stabili un sabalansēti”

Liepājas domes sēdē ceturtdien apstiprināts pašvaldības budžets 2002.gadam 16,3 miljonu latu apjomā, kas ir par 4% lielāks nekā 2001.gada budžets. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks šā gada pilsētas budžetu raksturoja kā stabilu un sabalansētu. Viņš uzsvēra, ka nauda budžetā paredzēta "ne tikai uzturēšanas izdevumiem, bet dod iespēju saglabāt tendenci uz pilsētas attīstību, realizējot pilsētniekiem nozīmīgus projektus".

Savukārt Finansu pārvaldes priekšniece Dace Gertsone prognozēja, ka kopējie ieņēmumi uz vienu Liepājas iedzīvotāju 2002.gadā varētu sasniegt 185 latus, kas ir par 10 latiem vairāk nekā pērn.

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2002.gadā tiek plānoti 14 791 289 latu apjomā. Pamatbudžeta galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 58,5% no kopējiem ieņēmumiem jeb 89% no visiem nodokļu ieņēmumiem.

Kopš 2001.gada 1.janvāra, kad Liepājas dome noslēdza līgumu ar Finansu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas pārņemšanu, būtiski pieaudzis iekasēto nodokļu apjoms. Iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāns 2001.gadā pārpildīts par 149 187 latiem jeb 2,1%.

2002.gadā kopējie nodokļu ieņēmumi tiek plānoti par 7,6% lielāki nekā pērn - 8 654 890 latu apjomā, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi plānoti par 8,5% lielāki. Liepājas mērs uzskata, ka šie ieņēmumi ir reāli izpildāmi un turpmāko gadu laikā varētu pieaugt vēl.

Liepājā saražotās rūpniecības produkcijas apjoms uz vienu iedzīvotāju joprojām esot lielākais valstī - 1031,4 latu apjomā. Piemēram, Rīgā tas esot 920,9 lati, Ventspilī - 158,1 lats, Jelgavā - 395,2 lati. 2001.gadā Liepājas ostas kravu apgrozījums sasniedzis 3,26 miljonus tonnu, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Bezdarba līmenis pilsētā samazinājies par 1%.

Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā slimokasēm no Liepājā iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa paredzēti 3 miljoni latu jeb 35 lati par katru Liepājas iedzīvotāju. Kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai tas esot nepietiekami, tāpēc budžetā veselības aprūpes uzlabošanai pašvaldība papildus atvēlējusi 532 687 latus jeb sešus latus katram iedzīvotājam. Savukārt Liepājas speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 1 535 135 latu apjomā.

Šogad pašvaldības izdevumi pamatbudžetā paredzēti 14 821 289 latu apjomā, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2001.gadā. Finansējums plānots atbilstoši pilsētas attīstības plānā noteiktajām prioritātēm.

Visvairāk līdzekļu atvēlēts izglītībai - 49% no visiem izdevumiem, un tas ir par 4,66% vairāk nekā pērn. Tāpat palielinātas mērķdotācijas no valsts un pašvaldības budžeta pedagogu atalgojuma paaugstināšanai atbilstoši pedagogu darba samaksas reformai un Ministru kabineta (MK) akceptētajam darba samaksas pieauguma grafikam. 319 237 lati budžetā paredzēti arī pašvaldības iestāžu darbinieku minimālās algas palielināšanai, atbilstoši MK noteikumiem.

Sociālās un veselības aizsardzības sfēras vajadzībām ieplānoti 15% no kopējiem budžeta izdevumiem. Sociālo pabalstu izmaksai paredzēts izlietot 44,3% no kopējiem izdevumiem sociālajām vajadzībām. Visvairāk līdzekļu atvēlēts dzīvokļu un maznodrošināto ģimenes pabalstiem - 432 800 latu.

Pilsētas komunālās saimniecības vajadzībām ieplānoti līdzekļi 2 185 653 latu apjomā. Liepājas ielu un ceļu uzturēšanai un infrastruktūras sakārtošanai paredzēts vairāk nekā viens miljons latu, ielu apgaismojumam - 150 000 latu. Lielākie investīciju projekti, kas tiks finansēti no valsts un pašvaldības dotācijām, būs reģionālais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts, kam paredzēti 372 000 latu, maģistrālā pievadceļa izbūve - 455 000 latu un ūdensvada izbūve Pulvera ielā - 60 000 latu.

Pašvaldības mežu uzturēšanai atvēlēti 15 000 latu, SIA "Aviosabiedrība Liepāja" pamatkapitāla palielināšanai - 50 000 latu, Jūrmalas parka un pilsētas pludmales apsaimniekošanai - 19 937 latu. Kultūrai, sportam un tūrismam atvēlēti 8% no kopējiem budžeta izdevumiem.

Speciālā budžeta izdevumi tiek plānoti 1 467 205 latu apjomā. Tos plānots izlietot galvenokārt uzņēmējdarbības attīstībai pilsētā un dažādu projektu finansēšanai, proti, šim mērķim piešķirti 354 759 lati no speciālā budžeta līdzekļiem. Privatizācijas procesa nodrošināšanai paredzēti 35 604 lati. Pasažieru pārvadāšanai pašvaldība plāno dotāciju 39 336 latu apjomā. Gertsone uzsvēra, ka šogad Liepājas pilsētas budžeta parādsaistību apjoms esot neliels, proti, 166 000 latu izglītības iestāžu remontiem, un nauda būs jāsāk atmaksāt 2003.gadā.

Rēzeknē uzsver izglītību

Rēzeknes domē ceturtdien apstiprināts pilsētas budžets 2002.gadam, pamatbudžetu un speciālo budžetu kopumā plānojot 6,4 miljonu latu apjomā, informēja domes sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Sandra Jonikāne. Tai skaitā budžetā iekļauta valsts mērķdotācija izglītībai 1,8 miljonu latu apjomā.

Kopumā budžets ir lielāks nekā 2001.gadā. Budžeta palielinājums saistīts galvenokārt ar nodokļu ieņēmumu palielinājumu, un par aptuveni 3% ir lielāka arī valsts mērķdotācija izglītībai. Rēzeknes šā gada budžetā finansējuma palielinājums ir visās nozarēs. 57% no budžeta paredzēti izglītībai, 12% - sociālajai aprūpei, aptuveni 11% - komunālajai saimniecībai.