Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) direktors Juris Dambis kategoriski iebilst pret Brīvības pieminekļa laukuma izveidi, ar sienām veidojot noslēgtu telpu.
Sarunā ar BNS Dambis norādīja, ka pieminekļa autors projektā nebija iekļāvis laukumu, tas bija tikai skiču līmenī. Ja šo ideju realizētu, Brīvības piemineklis būtu nepārskatāms, būtu nosegts skatam, tam būtu parādījušās robežas, kuru šobrīd nav. "Šobrīd piemineklis ir pabeigts oriģināls darbs, kuram nekas nav jāpieliek vai jāatņem," sacīja Dambis.

Viņš norādīja, ka jau padomju varas laikā bija projekts īstenot Zāles ieceri - izveidot laukumu, ierobežojot to ar sienām. Turklāt šajā sienā bija iecerēts ievietot Padomju savienības varoņu tēlus. "Paldies Dievam, to neīstenoja!" teica VKPAI direktors.

Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds vēlas iegūt viedokli no atbildīgajām institūcijām par monumenta laukuma izbūves iespēju.

Fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte un fonda locekli, arhitekts Raimonds Aide BNS iepriekš pavēstīja, ka uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un citām iestādēm viņi dosies ar pieminekļa laukuma 20. gadu skicēm, kuras uzskatāmākas veidos Aide.

Fonds vēlas noskaidrot institūciju attieksmi par laukuma izbūvi, kā arī nepieciešamo rīcību laukuma projekta izstrādei, tā saskaņošanai un nodošanai sabiedriskajai apspriedei.

Ja gan atbildīgās institūcijas, gan tauta piekritīs veidot šādu laukumu, kura būvēšanas lielākā problēma varētu būt nocērtamās liepas, tiks rīkots konkurss par pilnīgu projekta izstrādi, priekšlikumiem un vēlāk arī tā būvniecību.

Arhitekts Aide BNS sacīja, ka šobrīd jau esot izteiktas dažādas idejas par laukuma izbūvi, tajā skaitā ierīkot tajā arī piemiņas vietu represētajiem un līdzīgi. Arī Aide uzskata, ka laukuma pamatā ir jābūt tā autora Kārļa Zāles projektam, bet tajā var ievietot arī mūsdienās vēsturei aktuālas lietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!