Katram Rīgas domniekam dos 10 minūtes ziņotāja prašņāšanai
Foto: LETA

Rīgas domes (RD) Finanšu un administrācijas lietu komiteja trešdien, 16. maijā, lēma kārtējo reizi grozīt Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu, atvēlot katram deputātam 10 minūtes ziņotāja iztaujāšanai par vienu lēmumprojektu.

Spriežot par pašvaldības budžetu, katram deputātam būs dotas 20 minūtes ziņotāja iztaujāšanai.

Ja domniekiem ar šo laika sprīdi būs par maz, izskatāmo jautājumu atkārtotai skatīšanai nosūtīs uz atbildīgo komiteju.

Grozījumi arīdzan paredz, ka lēmumprojektus par pašvaldības budžetu un tā grozījumiem turpmāk skatīs tikai kārtējās RD sēdēs.

Jaunnedēļ, 21. maijā, sasauks RD ārkārtas sēdi, kurā paredzēts jaunos nolikuma grozījumus apstiprināt.

Šobrīd spēkā esošā nolikuma redakcija paredz, ka mēram Nilam Ušakovam (S) ir tiesības pārtraukt deputātu jautājumu uzdošanu, ja par vienu lēmuma projektu prašņāšana pārsniedz 20 minūtes. Par pašvaldības budžetu nedrīkst diskutēt ilgāk par 90 minūtēm. Ušakovam arīdzan ir tiesības pārtraukt deputātu uzstāšanos, ja domnieki pārkāpj sēdes reglamentu.

"Pēdējos mēnešos notika dažādu regulāciju mēģinājumi. Sapratām, ka nav korekti ierobežot jautājumu skaitu. Piedāvājot visiem deputātiem 20 minūtes, atkal radās problēmas un bija situācijas, ka ne visiem deputātiem izdodas iekļauties. Tāpēc nu piedāvājam redakciju, kur katram deputātam ir 10 minūtes jautājumiem par vienu lēmumprojektu," jaunos grozījumus skaidroja Ušakovs, norādot, ka atvēlēt mazāk par 10 un vairāk par 20 minūtēm būtu nepareizi.

"Mans priekšlikums ievieš kārtību, kas nepieciešams institūcijas darba pildīšanai," opozicionāra Viļņa Ķirša (V) jautājumam par deputātu prašņāšanas tiesību ierobežošanu atbildēja Ušakovs. Viņš pauda, ka nekur pasaulē nav institūcijas, kur pastāvētu nekontrolējams haoss, tāpēc arī galvaspilsētas domē nepieciešams ieviest dažādus nolikuma grozījumus, kas kontrolē sēžu norisi

Mērs norādīja, ka šo grozījumu sagatavošanā ir konsultējies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), taču atteicās paust, ko tā RD atbildējusi. Ušakovs arīdzan atteicās prognozēt, kādu atzinumu VARAM sniegs par šiem grozījumiem, jo "šeit nav ekstrasensu cīņas".

Opozicionārs Juris Pūce (LA) rosināja sadalīt RD sēdēs izskatāmos jautājumus divās kategorijas. Vienā kategorijā iekļautu lēmumprojektus, kas atbildīgajās komitejās pieņemti vienbalsīgi. Otrā – tādus, kas nav pieņemti vienbalsīgi vai komitejā nav skatīti. Pūces priekšlikums paredz, ka par otrās kategorijas lēmumprojektiem pēc 20 minūšu jautājumu sesijas sliekšņa pārsniegšanas tie atkal jānodod atbildīgajai komisijai. Šo priekšlikumu, koalīcijas balsojumā atturoties, noraidīja.

"Vienotības" deputāts Ķirsis pārmeta Ušakovam, ka viņš pēdējos četros mēnešos paralizējis RD darbu iegrauta ego dēļ. Ķirsis arīdzan komitejas sēdei iesniedza priekšlikumu, kas jautājumu limitu atcēla pavisam. Šo priekšlikumu, koalīcijas balsojumā atturoties, noraidīja.

Mērs Ušakovs vairākkārt ir uzsvēris, ka darbam jānotiek RD komitejās, kur jautājumu uzdošanas iespējas nav ierobežotas. Komitejās jautājumus drīkst uzdot arī deputāti, kas nav attiecīgās komitejas locekļi.

Taču, piemēram, 14. maijā Pilsētas attīstības komitejas sēdē šī kārtība nestrādāja, novēroja portāls "Delfi". Deputātiem spriežot par Skanstes revitalizācijas projektu, jautājumus ziņotājiem vēlējās uzdot arī komitejā nestrādājošie deputāti Inese Andersone (V) un Lauris Ērenpreiss (V). Lai gan sākotnēji abi domnieki tika pie vārda, diskusijām ieilgstot, komitejas deputāts un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) ierosināja jautājumu uzdošanu pārtraukt, ko ar koalīcijas deputātu balsīm atbalstīja.

Savukārt 28. marta RD sēdē Ušakovs pirmo reizi izmantoja pašvaldības nolikuma grozījumos iestrādāto iespēju nodot "diskutablo" jautājumu otrreizējai caurskatīšanai komitejā. Proti, todien jautājumu uzdošana "Rīgas pilsētas arhitekta biroja" vadītājam Gvido Princim ieilga deputātes Andersones intereses dēļ. Kad jautājumiem atvēlētais laiks iztecēja, Ušakovs pārtrauca deputātus. Mērs norādīja, ka rindā uz jautājumu uzdošanu vēl gaida vairāki deputāti. Tāpēc deputātiem un Princim bija jāatgriežas Pilsētas attīstības komitejā, kur iztaujāšana varēja turpināties. Taču, kad jautājumu atkal skatīja atbildīgajā komitejā, opozicionāru interese par jautājumu bija apsīkusi – Princim uzdeva vien pāris jautājumus.

Jautājumu uzdošanas "kalambūrs" sākās 1. martā, kad pēc diskusijām visas nakts garumā RD pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas liedza deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pēc vairākkārtējiem draudiem RD 27. martā izdeva rīkojumu, kas "jautājumu grožus" atcēla. Ministrs rīkojumu pamatoja ar to, ka šis un citi grozījumos iekļautie punkti liedz deputātiem iespējas sēdēs noskaidrot visu nepieciešamo informāciju, kas ļautu pieņemt izsvērtu, tiesisku un iedzīvotāju interesēm visvairāk atbilstošu lēmumu.

Taču RD koalīcija Gerhardam aizsteidzās soli priekšā, iepriekšējā dienā pirms rīkojuma izdošanas sasaucot ārkārtas sēdi, kurā pieņēma 20 minūšu ilgu taujāšanas ierobežojumu. Tā kā pēc Ušakova paraksta nolikums spēkā stājas nākamajā dienā, RD ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi pārrakstīja Gerharda rīkojumu.

Savukārt aprīlī ārkārtas sēdē RD atkal grozīja pašvaldības nolikumu, svītrojot trīs jautājumu limitu, bet paturot spēkā 20 minūšu laika ierobežojumu ziņotāja prašņāšanai par lēmumprojektu, tādējādi formāli izpildot VARAM rīkojumu pārtraukt deputātu darba ierobežošanu.

Lai gan VARAM ir aicinājusi atcelt arī 20 minūšu ierobežojumu, Gerhardam dodot RD laiku laboties līdz 7. maijam, līdz šim jauns rīkojums par pašvaldības nolikuma grozījumu apturēšanu nav izdots.

Vienlaikus VARAM konstatējusi, ka līdzīgi deputātu darba ierobežojumi ir spēkā vēl sešās pašvaldībās. Četras no tām – Ventspils, Liepājas un Daugavpils pilsēta, kā arī Durbes novads, norādījušas, ka veiks nepieciešamās izmaiņas, lai atceltu neatbilstošos nolikumu punktus. Papildus šīm četrām pašvaldībām, pārkāpumi konstatēti arī Rēzeknes pilsētas un Jelgavas novada pašvaldībās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Kaspars Gerhards Rīgas dome Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus