"Finanšu ministrijas, regulu vai eirokrātu dēļ pašlaik struktūrfondu apguvei ir tādi nosacījumi, kas augstskolām un zinātniekiem liek vaicāt, kā lai nodrošina fondu projektu īstenošanu, ja, piemēram, 10 miljonu vērtam projektam tiek prasīts avanss 15% apmērā. Kura valsts finansēta augstskola var šim mērķim uzreiz atrast pusmiljonu latu? Šī nauda ir jāprasa no valsts budžeta," intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Gruškevics.
Attiecīgi, lai nekavētu struktūrfondu apguvi, valsts budžetā būtu jāparedz tik daudz līdzekļu, lai priekšfinansējumu varētu nodrošināt visiem valsts dibināto augstākās izglītības un zinātnes institūciju projektiem, ko neapšaubāmi liedz darīt finansiālā situācija valstī, atzīmēja valsts sekretārs. "Līdzfinansējuma nodrošināšanu atstāt tikai pašu augstskolu ziņā būtu neadekvāti," viņš uzskata.
"Šobrīd dažādu nozaru projekti gaida lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu no valsts budžeta. Sociālie partneri bija tie, kuri norādīja, kāds katram projektam, katrai nozarei ir kārtas numurs, un izglītība un zinātne nav uzreiz pirmajā līnijā," skaidro IZM valsts sekretārs, gan piebilstot, ka ir arī prioritārie projekti, kuru īstenošana virzās uz priekšu, piemēram, cilvēkresursu piesaistes zinātnei un pedagogu konkurētspējas veicināšanas aktivitātes.
Attiecībā uz struktūrfondu līdzekļu apguvi vispārējā izglītībā viņš akcentēja nepilnības Iepirkumu likumā, kā rezultātā sūdzības un rezultātu apstrīdējumi krietni palēnina iepirkumu norisi. Savukārt profesionālajā izglītībā IZM vēlējusies nepieļaut kļūdainu lēmumu, struktūrfondu līdzekļus piešķirot nelielā apmērā visām skolām. Tāpēc patlaban notiek profesionālās izglītības iestāžu sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāto attīstības un investīciju stratēģiju izvērtēšana, lai struktūrfondu līdzekļus ieguldītu mērķtiecīgi, kā rezultātā uzlabotu gan profesionālās izglītības kvalitāti, gan pievilcību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
