Kažociņu SAB direktora amatam ieteikusi Nacionālā drošības padome (NDP), kad premjers Einars Repše viņu bija ieteicis šim amatam.
Ar militāro karjeru savu dzīvi saistījušais Kažociņš dzimis 1951.gadā Peterborovā, Anglijā. Darba gaitas Kažociņš uzsācis 1973.gadā un līdz 1989.gadam, kā viņš pats norādījis savā dzīves gājuma aprakstā (CV), guvis arvien atbildīgākus komandējošus operāciju un mācību uzdevumus.
Kažociņš Notingemas (Nottingham) universitātē ir ieguvis bakalaura grādu filozofijā, savukārt Sendhurstas (Sendhurst) militārajā akadēmijā ieguvis virsnieka pamatizglītību. 1984.gadā Kažociņš beidzis Lielbritānijas vecāko štāba virsnieku kursus, iegūstot Komandanta godalgu.
No 1995.gada līdz 1997.gadam Kažociņš bijis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku priekšnieka vietnieks, no 1994.gada līdz 1995.gadam - pirmais Lielbritānijas militārais atašejs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, no 1991.gada līdz 1993.gadam - britu 2.artilērijas pulka komandieris Vācijā un Ziemeļīrijā, no 1989.gada līdz 1991.gadam - britu Reinarmijas operācijas operāciju virsnieks Vācijā, Lielbritānijā un Vidējos Austrumos.
2002.gadā Kažociņš priekšlaicīgi atvaļinājies no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem brigādes ģenerāļa pakāpē. No 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis britu militārais padomnieks Slovākijas bruņoto spēku komandierim, no 2000.gada līdz 2001.gadam - britu Centrāleiropas padomnieks un apmācības vienības komandieris Čehijā, no 1997.gada līdz 2000.gadam - britu 4.divīzijas štāba priekšnieks Anglijā.
Kažociņš bija Ministru prezidenta ārštata padomnieks pretkorupcijas jautājumos. Tāpat Kažociņš darbojās kā tehniskais padomnieks "Cubic Applications Inc" (ASV) un pētīja Austrumeiropas drošības sektora reformas jautājumus.
Latvijas pilsonību Kažociņš ieguva 2003.gada 4.aprīlī, 15.aprīlī stājās spēkā nepieciešamie likuma grozījumi, bet 25.aprīlī viņš saņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, līdz ar to tika novērsts pēdējais šķērslis, lai Kažociņš varētu kļūt par SAB direktoru.