Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidāts Jānis Kažociņš uzskata, ka SAB darbā varētu veikt izmaiņas, taču tās izvērtēt viņš varēšot tikai pēc pielaides valsts noslēpumam saņemšanas. Intervijā "Lauku Avīzei" Kažociņš atzina, ka izmaiņas SAB darbā varētu būt nepieciešamas, jo "astoņu gadu laikā ir mainījies apdraudējums valstij". Izmaiņas esot nepieciešamas arī tādēļ, ka to prasa iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.
Kažociņš uzskata, ka, pirmkārt, SAB "jānostabilizē kā Latvijas nacionālā drošības aģentūra pēc NATO definīcijas", taču nosaukumam neesot nozīmes. "Mums ir jāizlemj, kā mēs sargājam NATO noslēpumus, kā un pēc kādiem kritērijiem mēs dodam tiem pieeju. Tas jāizdara vispirms, jo mūs dzen termiņš. To NATO prasa paveikt 90 dienās," teicis Kažociņš.

Par otru galveno darbu, stājoties SAB direktora amatā, Kažociņš uzskatot SAB līdzšinējās darbības izvērtēšanu, taču to viņš nevarot darīt, pirms nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.

Kažociņš arī plāno attīstīt sadarbību ar citām iestādēm. "Pilnīgi nepieciešams, lai visi dienesti sadarbotos. Tā iestāžu skaudība, kas bieži redzama, ir jāizskauž. Informācija tiešām ir vara, tāpēc dienesti citiem saka: "Tā ir mūsu informācija, mēs to glabāsim, rokas nost!' Bet varbūt kāds cits dienests šo informāciju spētu lietderīgāk izmantot. Mēs nevaram atļauties šo institucionālo skaudību, ir jābūt koleģiālai sadarbībai," sacījis Kažociņš.

SAB direktora amata kandidāts intervijā pauž, ka "šai iestādei varētu dot organizatorisku, administratīvu pieredzi, izpratni par to, ko NATO no mums gaida".

Viņš uzskata, ka vienalga, cik labi pašreizējā SAB vadība strādātu, tās nomaiņa ir normāla parādība. "Tagadējam direktoram būtu grūti šajā iestādē ieviest izmaiņas. Tāpēc ir tikai normāli, ja pēc astoņu gadu darba SAB vadītāju maina, un tā nav nekāda kritika," teica Kažociņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!