Runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (S) sociālajos tīklos publicēto skandalozo karikatūru, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš Rīgas pašvaldības priekšsēdētājam ieteicis "beigt rakt, ja esi bedrē".
"Ja runā par skandalozo Ušakova karikatūru, labākais padoms - ja esi bedrē, beidz rakt. Diemžēl Ušakova kungs to laikam nebija īsti sapratis. Domāju, šī karikatūra viņam latviešu vēlētāju acīs ir nodarījusi lielu ļaunumu. Mēģināt iztaisīt joku no okupācijas bija kļūda, un to viņš arī labi saprata," intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sacījis Kažociņš.
Bijušais SAB šefs atcerējies gadījumu, kad Ušakovs kā Rīgas mērs pirmo reizi aizgājis uz Okupācijas muzeju. "Bija brīdis, kad izskatījās, ka "Saskaņa" varētu iet kopā ar Reformu partiju; un tad tas "o..." vārds gandrīz mēles galā bija," atbildot uz laikraksta uzdoto jautājumu saistībā ar Latvijas okupāciju, notikumus atcerējies Kažociņš.
Vaicāts par "Saskaņas" un tās līderu pozīciju jautājumā par Latvijas pamatiem, tostarp okupāciju, Kažociņš skaidroja, ka situāciju savulaik ļoti lielā mērā saasinājis valodas referendums. Vienlaikus viņš piebilst, ka situāciju ietekmē arī fakts, ka Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un radikāli domājošie mazākuma pārstāvji vairs nav pārstāvēti Saeimā.
Tāpat viņš atgādināja, ka laikā pēc Krimas aneksijas, 2014. gada 9. maijā, varēja būt liels "uzvaras gājiens" arī Rīgā, kurā šī notikuma atbalstošā puse būtu varējusi paust – "redz, ko mēs, krievi, esam izdarījuši". Taču Kažociņš atgādina, ka pretēji tam, togad 9. maijā nebija tiešas translācijas no Sarkanā laukuma parādes, kāda iepriekšējos gados tikusi pārraidīta.
"Kremlis ļoti vēlētos pretstatīt mazākumtautības latviešiem. Šobrīd tas nedarbojas. Tas nav tikai tāpēc, ka latvieši ir bijuši tik pretimnākoši un saprotoši, bet arī no otras puses ir sapratne, kas mums visiem ir svarīgs. Un lai tādi apstākļi kā Donbasā neatkārtotos Rīgā, Latgalē vai jebkur citur Latvijā," klāstīja Valsts prezidenta padomnieks.
Vienlaikus eksperts skaidrojis, ka Krievija arvien vairāk cenšas visādos veidos realizēt savus ārpolitikas mērķus. Kā vienu no veidiem viņš norādījis diasporas jeb tā dēvēto tautiešu izmantošanu. Krievija šādi operē gan Latvijā, gan Igaunijā, kā arī visā Eiropā un ne tikai Eiropā.
Kažociņš sacīja, ka līdz 2006. gadam šāda taktika bijusi manāma "tā starp citu", bet pēc tam – jau daudz pamatīgāk. "Pēc Krimas un Donbasa gadījumiem vispār saasinājums starp Krieviju un Rietumiem ir daudz nopietnāks nekā agrāk. Tāpēc jāsagatavojas, ka tā sauktā hibrīdkara elementi var tikt izmantoti pret mums. Viens no elementiem ir "tautieši". Tāpēc sabiedrības saliedētība kļūst arvien nopietnāks jautājums. Valstij būtu jādomā ne vien par to, kā saliedēt dažādas kopienas, bet arī rast vienojošo. Galvenais, kas vieno, ir tas, ka 98% no dažādu kopienu iedzīvotājiem nevēlas Latvijā redzēt tādus notikumus kā Donbasā," intervijā laikrakstam norādījis Kažociņš.
