Gadījumā, ja referendums par krievu valodas statusu tiktu aizliegts, iespējams, attiecības starp kopienām Latvijā varētu kļūt daudz saspīlētākas un potenciāli varētu kļūt pat bīstamas, bet tagad tam nebūs iemesla, vērtējot Satversmes tiesas (ST) lēmumu, šādu viedokli pauda sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.
Eksperte neuzskata, ka tie cilvēki, kuri ies uz referendumu, lai balsotu par divām valsts valodām Latvijā, tagad jutīsies drošāk, bet viņiem vismaz nebūs iemesla justies aizvainotiem par to, ka viņiem tiek liegtas viņu demokrātiskās tiesības.
"Tagad vairs nav spēkā arguments, ka demokrātiskās procedūras nedarbojas, tāpēc nav vērts iet tiesisko referenduma ceļu, bet tā vietā jādodas uz Jēkaba ielu, lai dauzītu Saeimas logus. Tas reāli varēja notikt gadījumā, ja lielai sabiedrības daļai, kura nav apmierināta ar valstī notiekošo, atņemtu procedūras, kā par savu neapmierinātību paziņot valsts varai," teica Kažoka.
Kažoka atzina, ka ir bail padomāt, kas notiktu, ja referendums tiktu aizliegts vai atlikts uz vairākiem mēnešiem. Tas nevajadzīgi radītu "jaunus varoņus" lielas sabiedrības grupas acīs, proti, tie cilvēki, kas pašlaik organizē acīmredzami zaudētu referendumu, kļūtu par cīnītājiem pret sistēmu, no kuriem baidās gan deputāti, gan konstitucionālā tiesa, neskatoties uz to, ka Satversmē ir skaidri ierakstītas normas. No politiskā un sabiedriskā viedokļa šis risinājums ir labākais, kas varēja notikt, skaidroja politoloģe.
Referendums ļaus beidzot izšķirt jautājumu par divām valsts valodām un paralēli sākt runāt, kā visi kopā veidojam savas savstarpējās attiecības, nedalot cilvēkus latviešos un krievos. "Gadījumā, ja referendums tiktu aizliegts vai apturēts uz vairākiem mēnešiem, cerība izkārpīties no neproduktīvas diskusijas būtu daudz mazāka," piebilda Kažoka.
Kā ziņots, ST piektdien pieņēma izskatīšanai Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu, bet 18.februārī plānotā referenduma norisi neapturēja.
Tādējādi februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.