Ķekavas novada domes deputāti otrdien, 4. janvārī, domes ārkārtas sēdē lēma vērsties Satversmes tiesā (ST) par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu apturēt azartspēļu ierobežošanu pašvaldībā.
Jau ziņots, ka Ķekava izdeva saistošos noteikumus, kas paredz pašvaldībā slēgt visas spēļu zāles, taču pret to iebilda ministrs.
Kā norādīja Ķekavas novada domes deputāts Andris Vītols (JKP), atšķiras tiesību normu interpretācija – Saeima pagājušajā gadā pieņēmusi grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas ļauj pašvaldībai liegt azartspēles savā teritorijā, taču VARAM norāda, ka to nevar. "Teorētiski var, bet praksē īsti nevar," Vītols pamatoja aicinājumu vērsties ST.
Savukārt novada jurists Jānis Zvaigzne skaidroja, ka iesaistītajām institūcijām – VARAM, FM, TM, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai – nav vienotas izpratnes azartspēļu organizēšanas jomā. Tostarp viņš norādīja, ka likums nosaka, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība, taču trūkst norāžu, cik tālu šāda brīvība sniedzas un atbildi nesniedz arī līdzšinējā tiesu prakse.
Vietvaras pārstāvji norādīja, ka ministrs savu argumentāciju pamato no teritorijas plānošanas dokumentu perspektīvas, taču pašvaldība savus saistošos noteikumus mainījusi, balstoties Saeimas pieņemtajos grozījumos Azartspēļu un izložu likumā.
Vienlaikus pašvaldības deputāti pieļāva, ka ST varētu secināt, ka ar ministra rīkojumu viss ir kārtībā – tad Ķekava novada domei būs iespēja vietvarā azartspēles ierobežot ar teritorijas plānošanas dokumentiem, taču to izstrāde prasītu vismaz gadu.
Vairākums novada domes deputātu balsoja par vēršanos ST.
Likums nosaka, ka prasība tiesā jāiesniedz trīs mēnešu laikā.
Jau ziņots, ka ministrs rīkojumā pauda, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav.
Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.
"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.
Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmanto ar šā gada 15. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Ķekavas novada dome 8. septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.
