Ķemeru nacionālā parka teritorijā pirmo reizi reģistrēta urālpūce
Foto: F64

Svētdien Lapmežciemā reģistrēta urālpūce un tas ir pirmais šī putna novērojums Ķemeru nacionālajā parkā, informē portāls "Dabasdati.lv".

Putnu atrada Andris Fišers. "Laukā izdzirdēju troksni un šķita, ka vārnas kaut ko plēš. Izejot ārā ieraudzīju, ka krūmā ir pūce, noliekusi galvu uz leju, lai aizsargātos no knābieniem un apkārt riņķo bars ar vārnām," stāstījis Fišers. Pūcei bija saplēsts pakausis, un tā tika ievietota šķūnī, lai atpūšas. Ornitologs Andris Avotiņš juniors komentē, ka vārnas baros mēdz uzbrukt urālpūcēm un tās nereti arī nogalina ar atkārtotiem knābieniem pa galvu.

Pirmdien pūci apskatīt ieradās ornitologs Jānis Ķuze, tā tika apgredzenota, nofotografēta un palaista atpakaļ dabā Čaukciema ceļa malā starp Antiņciemu un Kaņiera pilskalnu. Avotiņš jun. vēlāk pēc fotogrāfijām noteica, ka atrastais putns ir trīs gadus vecs. "Visticamāk tā tomēr nav Ķemeru nacionālā parka teritorijā ligzdojoša pūce," stāsta Avotiņš.

Urālpūces var uzsākt ligzdošanu pat otrajā gadā pēc šķilšanās, ar nosacījumu, ka ir ļoti labi barošanās apstākļi. Parasti tomēr tās ligzdošanu uzsāk ceturtajā vai piektajā dzīves gadā. Līdz tam pūces klejo apkārt, aizņem teritoriju, izrāda perēšanas uzvedību, bet neligzdo. "Turklāt - ja tas būtu ligzdojošs putns, visticamāk, tas nebūtu atrasts tik klajā vietā kā Lapmežciems," piebilst Avotiņš.

Urālpūces Latvijā sastopamas Vidzemē, Latgalē un Sēlijā. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem to areāls ir paplašinājies par 100 kilometriem dienvidu un rietumu virzienā, stāsta Avotiņš. "Ja urālpūču areālam ir tendence paplašināties no austrumiem, tad Ķemeru nacionālais parks tiešām ir pirmā vieta, kur varam sagaidīt šo putnu ligzdošanu. Ja no ziemeļiem, tad visticamāk, tā būs Kolka," norāda eksperts.

"Dabasdati.lv" norāda, ka Kolkā arī šogad aprīlī dzirdēti urālpūces saucieni. Klejojumu laikā šīs pūces redzētas arī citviet Kurzemē.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus