Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien nolēma nosūtīt premjeram vēstuli ar aicinājumu uzdot VNĪ piedalīties Ķemeru sanatorijas izsolē, lai neļautu šai celtnei aiziet postā, kas varētu draudēt, vēl ilgāk celtni atstājot maksātnespējīga privātīpašnieka rokās, portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs Romualds Ražuks (RP).
"Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina portālam "Delfi" pavēstīja – ja valdībā nolems, ka VNĪ jāiesaistās īpašuma pārņemšanā, tad tā ar pilnu atbildību pildīs šo uzdevumu, ievērojot valsts un sabiedrības intereses.
Tomēr pašlaik ir vēl pāragri runāt par tālāku rīcību ar Ķemeru sanatoriju. Lemjot par tās nonākšanu valsts īpašumā, vispirms noteikti būs jāizvērtē papildu informāciju par nekustamā īpašuma izmantošanas nosacījumiem, dažādiem objekta apgrūtinājumiem un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem attiecībā uz ēkas izmantošanu un saglabāšanu.
Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" teica – ideja, ka valsts varētu piedalīties izsolē ar mērķi iegādāties Ķemeru sanatoriju, šonedēļ ir izteikta pirmo reizi, tāpēc jāizvērtē iespējas valsts budžetā atrast summu, kas nepieciešama Ķemeru sanatorijas iegādei, ņemot vērā VNĪ viedokli par iespējām pārņemt savā pārziņā šo objektu, kā arī fiskālo ietekmi uz budžetu, to iegādājoties.
Līdz ar to pagaidām nevar komentēt arī iespējas valstij piedalīties Ķemeru sanatorijas kompleksa izsolē, piebilda Jarockis.
Tiek lēsts, ka Ķemeru sanatorijas aptuvena sākumcena izsolē varētu būt pieci miljoni latu, ņemot vērā tās ieķīlāto īpašumu vērtībai, norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti bijuši vienisprātis, ka Ķemeru sanatoriju jāsaglabā kā kultūrvēsturisku pieminekli. Ražuks uzsvēra - runa ir ne tikai par sanatorijas ēku, bet tai piederošajiem dziļurbumiem un dūņu laukiem, kas būtiski arī no tūrisma attīstības viedokļa.
"Ir svarīgi nodrošināt, ka sanatorija un tās teritorijas netiek tālāk laistas postā un atbildību par to saglabāšanu uzņemtos valsts," teica Ražuks.
Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sniegtajai informācijai ir sākts sanatorijas izsoles process un juridiskie risinājumi neparedz, ka valsts īpašumu no sanatorijas privatizētāja "Ominasis Latvia" var atsavināt. Aplēsts, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa iespējamā sākumcena izsolē varētu būt apmēram pieci miljoni latu atbilstoši sanatorijas ieķīlāto īpašumu vērtībai.
Sanatorijas rekonstrukcija un ar to saistītais privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
