Tāpat tikšanās laikā tika runāts par ieilgušajām domstarpībām ar Veselības ministriju (VM) par darba samaksas jautājumu, par sociālajām garantijām, kā arī par Neatliekamās medicīniskās palīdzības finansēšanu.
Keris norādīja, ka Eglītis skaidri paziņoja, ka darīs visu, lai veselības aprūpes darbinieku darba algas samaksāšana tiktu izpildīta pēc būtības.
LVSADA vadītājs informēja, ka ministrs mēģinās rast iespēju, lai jau šogad tiktu kompensēti finansiālie zaudējumu, kas radās veselības aprūpes darbiniekiem netaisnīgi paaugstināto algu dēļ.
Keris norādīja, ka arodbiedrība ir gatava piekāpties, ka darba samaksas paaugstinājums jārēķina, par pamatu izmantojot rādītājus par 2007.gada pēdējā ceturkšņa vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, ņemot vērā arī tā brīža inflācijas lielumu.
Keris norādīja, ka arodbiedrība ir gatava arī šoreiz iet uz kompromisu un kompensācijā neprasīt vairs 37 miljonus latu, bet mazāku summu. Tas nozīmētu, ka vidējā darba samaksa ārstiem nebūtu 710 lati, kā tas tika prasīts iepriekš. Konkrētu skaitli LVSADA vadītājs patlaban vēl nevarēja nosaukt.
Viņš norādīja, ka valdība beidzot atzīst principā, ka jau šogad ir jāizlabo pērnā gada mediķu algu aprēķināšanās metodikas nepilnības.
Eglītis norādīja, ka VM turpinās īstenot veselības aprūpes speciālistu atalgojuma palielināšanu 2009.gadā atbilstoši Cilvēkresursu programmai. Šī programma paredz, ka 2009.gadā ir plānots ārstu darba samaksas aprēķināšanai piemērot koeficientu 2,5 pret vidējo algu tautsaimniecībā, līdz šim tika piemērots koeficients 2. Tātad programma paredz, ka ārstiem vidējā darba samaksai 2009.gadā būtu jāpieaug līdz 908 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām līdz 545 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām līdz 363 latiem.
"Summa, kas nepieciešama 2009.gadam, piemērojot šādu koeficientu, ir liels lēciens darba samaksas paaugstināšanai, bet es esmu gatavs aizstāvēt šo pozīciju, jo esmu deklarējis par savu galveno prioritāti veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, kas nav realizējama bez mediķiem, kuri šo aprūpi nodrošina," norādīja Eglītis.
Tai pašā laikā Keris norādīja, ka no veselības ministra labās gribas patlaban daudz kas nav atkarīgs. Svarīgi ir, vai koalīcijas partijas atbalstīs papildus finansējuma piešķiršanu. Viņš minēja, ja, piemēram, veselības aprūpei no budžeta joprojām tiks atvēlēti tikai 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad nekas nemainīsies.
Puses vienojās turpināt sadarbību un pēc divām nedēļām tikties, lai diskutētu arī par nepieciešamību piesaistīt papildus līdzekļus veselības aprūpei 2008.gadā.
Valsts budžets 2008.gadam paredz, ka šogad ārsti saņems vidēji mēnesī par 80 latiem vairāk nekā pērn.
Šāds pieaugums pilnībā atbilst programmas "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām.
LVSADA savukārt uztur savas prasības, ka šogad darba samaksas paaugstinājums jārēķina, par pamatu izmantojot rādītājus par 2007.gada maija vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, kas bija 356 lati. Tas no budžeta prasītu papildu 37 miljonus latu.
Tas nozīmētu, ka 2008.gada plānotā vidējā mēneša darba samaksa ārstiem būtu 710 lati, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 426 lati, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 284 lati.