Daži no šiem gadījumiem bijuši primāri vērsti pret Latvijas interesēm, bet vairākos citos gadījumos Latvijā izvietoti serveri izmantoti kā platforma, lai veiktu uzbrukumus NATO un Eiropas Savienības (ES) mērķiem ārpus mūsu valsts. "Kiberizlūkošanas mērķu loks ir plašs un daudzpusīgs, tomēr kopumā 2013. gadā atklātajos gadījumos tas bija saistīts ar militāro un aizsardzības spēju izzināšanu," teikts SAB ziņojumā.
Kiberizlūkošana ietver plašu aktivitāšu spektru: internetā tiek meklēta publiski pieejama, tomēr vienlaikus specifiska informācija, piemēram, caurskatot specializētos forumos atrodamas ziņas vai vācot personu raksturojošu informāciju un sekojot tās aktivitātēm sociālajos tīkos.
SAB konstatētajos gadījumos izmantota arī sociālā inženierija kibertelpā, tajā skaitā tā dēvētā pikšķerēšana (spear phishing), kad elektroniskajā vidē tiek veiktas maldinošas darbības ar mērķi panākt konkrētas interneta lietotāja aktivitātes. Tas tiek panākts, e-pasta lietotājam nosūtot vēstuli, kuras nosaukums, saturs un sūtītāja adrese liek domāt, ka tās autors ir kāds no personas draugiem vai kolēģiem. Šāda metode tikusi izmantota arī pret Latvijas amatpersonām, vēsta ziņojumā.
Piemēram, izmantojot kāda Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas darbinieka vārdu, izsūtītas e-pasta vēstules amatpersonas kolēģiem citās valstīs. Vēstules noformējums un saturs to ļauj saistīt ar Aizsardzības ministriju, bet tiek lietots no oriģinālās adreses atšķirīgs domēns, konkrētajā piemērā tas bija yahoo.com, vēsta SAB.
Ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas turpina pieaugt, un izlūkošanas informācijas iegūšana kibertelpā ieņem arvien būtiskāku lomu ārvalstu specdienestu darbā. Kiberizlūkošana var tikt vērsta gan uz internetam pieslēgtām sistēmām, gan autonomiem tīkliem un stacijām.
