Ķīļa demisiju pagaidām pieprasa sešas augstskolas
Foto: LETA

Trešdien izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju pieprasījušas kopumā sešas augstskolas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz šim bija zināms, ka ministra demisiju pieprasījušas Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, Daugavpils Universitāte, bet šovakar par Ķīļa demisijas pieprasījumu lēma Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Senāts.

RPIVA pārstāve Ligita Āzena apliecināja, RPIVA studentu parlaments iesniedza augstskolas Senātam iesniegumu par Ķīļa demisijas pieprasīšanu, ko Senāts arī atbalstījis.

Demisijas pieprasījuma pamatā esot studentu neapmierinātība ar Izglītības un zinātnes ministrijas stratēģisko politiku. "RPIVA nevarēja neatbalstīt studentus, jo viņi augstskolā ir galvenie," teica Āzena.

Viņa arī piebilda, ka augstskolai pēdējais gads bijis ļoti smags. "Process ir jāsakārto, bet tam ir jānotiek saprātīgi, lai augstskolām ir vieglāk strādāt," atzina RPIVA pārstāve.

Jau ziņots, ka Vidzemes Augstskolas (ViA) pārstāvji ar Ķīli plāno tikties nākamajā nedēļā. ViA pašlaik neplānojot prasīt ministra demisiju.

Arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) patlaban nav plānojusi lemt par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram, taču, ja tāds jautājums tiks uzdots, augstskola to apspriedīs.

Ķīļa demisiju negrasoties prasīt Augstākās izglītības padome (AIP).

Latvijas Universitātes (LU) Senāts par augstskolas studiju programmu kvalitātes vērtējumu spriedīs ceturtdien ārkārtas sēdē.

Ķīlim gan neesot izprotams mākslas augstskolu mērķis viņa demisija pieprasīšanai un vairāk tas izskatoties pēc emocionāla pārpratuma, informēja ministra padomnieks Reinis Tukišs. Ķīlis ir aicinājis IZM padotībā esošās augstskolas uz individuālām sarunām, sākot ar nākamo nedēļu, lai uzklausītu pašu augstskolu viedokli par to, kā tās saredz līdzekļu pārdali un koncentrāciju kvalitatīvajās studiju programmās.

Jau ziņots, ka 7.novembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar AIP veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.

Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākās izglītības padome Daugavpils Universitāte Izglītības un zinātnes ministrija Ķīļa reformas Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvijas Mākslas akadēmija Latvijas Universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form