"Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) prezentējām valdības rīcības plāna pasākumus izglītībā, kas praktiski nozīmē sarakstu ar konkrētiem uzdevumiem, ko esmu apņēmies paveikt, lai ieviestu dzīvē tās salīdzinoši vispārīgās lietas, kas ierakstītas valdības deklarācijā," vēsta Ķīlis.
Viņš norāda, ka visplašāko atbalsi un skaļākās domu apmaiņas sabiedrībā radīja piedāvājums pagarināt mācību gadu skolās, lai gan kopējā valdības rīcības plāna prezentācija sastāv no vairāk nekā 15 izvērstām sadaļām.
"Jau iepriekš esmu uzsvēris, ka neviena no būtiskām reformām izglītībā netiks īstenota, iekams par to nebūs notikusi plaša diskusija ar iesaistīto pušu pārstāvjiem un ņemti vērā visi racionālie argumenti. Vārds "racionālie" ir mazliet jāpasvītro, jo svarīgi pamanīt, ka dažkārt mūsu izvēles nosaka arī pieradums un emocionāli priekšstati, taču tie itin bieži izrādās kavēkļi tādu risinājumu ieviešanai, kas patiesībā būtiski atvieglotu un sakārtotu mūsu dzīvi," norāda ministrs.
Analizējot situāciju ar esošo slodzes izkārtojumu mācību gada laikā, Ķīlis esot sastapies ar virkni iebildumu no bērnu un vecāku puses un aicinājumiem situāciju risināt. "Šobrīd atsevišķos izglītības posmos pusaudžu vecuma skolēnu slodzes izkārtojums paredz, ka jaunajiem cilvēkiem jāmācās 36 stundas nedēļā, turklāt mājās jāpilda mājas darbi," norāda izglītības ministrs.
Ķīlis atgādina, ka 40 stundu darba nedēļa ir pieaugušu cilvēku norma, "bet tas ir par daudz augošiem organismiem", savukārt mācību gada pagarināšana ļautu samazināt stundu skaitu dienā.
Ķīlis norāda, ka plānoto reformu mērķis "ir vienkāršs un skaidrs – tās iecerētas, lai atvieglotu, padarītu veiksmīgāku un efektīvāku veidu, kādā mūsu bērni un arī mēs mācamies", un neviena no tām neesot pašmērķis.
Ķīlis min arī vairākus argumentus par labu mācību gada pagarināšanai. Ministrs vēsta, ka daudzās mācību stundas un blīvais mācību saturs, īpaši tumšajos rudens un ziemas mēnešos, neveicina kvalitatīvu un dziļu mācību vielas apguvi. "Pagarinot mācību gadu, rastos iespēja veltīt vairāk laika mācību vielas apguvei – mācīties lēnāk un pamatīgāk," uzskata Ķīlis. Savukārt, pienākot siltajiem mēnešiem, mācības varētu organizēt, izmantojot interaktīvas mācību metodes – stundas svaigā gaisā, ekskursijas, projektu darbus.
Vecāki savukārt iebilst pret to, ka, pārnākot mājās, bērniem ir jāpilda mājas darbi, kas vai nu atņem kopā pavadīto laiku, vai arī prasa vecāku līdzdalību un palīdzību mājas darbu risināšanā. "Pagarinot mācību gadu, mūsu bērnu mājas darbu apjoms samazinātos, un tos varētu izpildīt, vēl skolā esot. Vakari kļūtu brīvi atpūtai un ģimenes kopā būšanai," klāsta Ķīlis.
Gan darba devēji, kas pārstāv vecākus, gan paši vecāki bieži vien neesot mierā ar vasaras brīvlaika garumu, pamanījis ministrs. "Trīs brīvie mēneši, kuros bērniem nav skolas, rada papildus tēriņus vai grūtības darbā tiem vecākiem, kuriem nav vecvecāku vai tuvu radinieku, kas pieskatītu bērnus. Nākas vai nu algot auklīti, vai arī maksāt par dārgām nometnēm. Ne visiem tas ir pa kabatai," norāda Ķīlis, skaidrojot, ka īsāks vasaras brīvlaiks ļautu vecākiem ietaupīt un samazinātu risku, ka bērni paliek nepieskatīti.
Ministra ieskatā ilgais brīvlaiks rada grūtības arī pašiem bērniem. "Gan skolotāju apkopota pieredze, gan arī objektīvi pētījumi uzrāda, ka pēc triju mēnešu pārtraukuma iemācītais var būt aizmirsies, un darbs jādara dubultā – proti, reiz apgūtā mācību viela jāatkārto," vēsta Ķīlis.
Ministrs arī norāda, ka pārbaudes darbu grafiks mācību gada noslēgumā mēdz būt pavisam blīvs, bet pagarināts mācību gads varētu to padarīt mazāk saspringtu un, iespējams, sagādātu labākus rezultātus.
Ķīlis atzīst, ka mācību gada pagarinājums ir tikai viens no veidiem, kā varētu risināt bērnu pārslogotību un celt mācību kvalitāti, "taču, iespējams, tas ir gana iedarbīgs".
Izglītības ministrs piebilst, ka arī citas valstis pēdējā laikā aktīvi pievēršas mācību gada garuma jautājumiem, piemēram, pērn šo jautājumu saistībā ar ASV atpalikšanu starptautiskajos rādījumos ierosināja ASV prezidents Baraks Obama.
Jau ziņots, ka Ķīlis piedāvā pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas varētu īstenot noteikti, ja iesaistītās puses - vecāki, skolotāji - to atbalstītu.
IZM apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām.
IZM līdz decembra vidum ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mācību gada sākuma un beigu datumu. Ministrs stāstīja, ka tuvākajās dienās juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt nākamā gada martā pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze.
Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. "Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem," skaidroja ministrs. Taču, sākot no 2013./2014.mācību gada, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads - tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, sacīja ministrs.
Atsevišķi skolu direktori jau pauduši šaubas, vai mācību gada pagarināšana būtu lietderīga, bet Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka iecerei ir jābūt plaši izdiskutētai visā sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
