LU SP otrdien no rīta savas prasības nosūtīja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, esošajam un nākamajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), LU studentu vārdā aicinot "valdības veidotājus ievērot stingrus kritērijus, apstiprinot izglītības un zinātnes ministra kandidātus", un nepieļaut augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu Ķīļa piedāvātajā variantā.
Enikova norāda, ka LU SP augstākajā lēmējinstitūcijā kopsapulcē pirmdien vakarā pieņemts lēmums, ka jaunajam izglītības un zinātnes ministram ir jābūt ar inovatīvām idejām un drosmīgam, bet piedāvātajām reformām augstākās izglītības sistēmas finansēšanai jābūt atbilstošām pašreizējai Latvijas ekonomiskajai situācijai.
LU SP norāda, ka Ķīļa iecerētā budžeta vietu atcelšana krietni samazinātu jauniešu motivāciju studēt.
"Tieši valsts budžeta vietas ir studentu motivācija studēt to, kas viņiem ir interesantākais un atbilstošākais, par savas izvēles maiņas primāro cēloni neizvirzot augsto studiju maksu. Bezmaksas izglītība paaugstina studentu vēlmi turpināt studijas arī augstākā līmenī, nevis pēc bakalaura studiju absolvēšanas doties darba tirgū, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību ekonomikai," norāda LU SP.
Izglītības un zinātnes ministra kandidāta iecerētā kreditēšanas sistēma radītu papildus finansējuma slogu un liegtu talantīgākajiem studentiem pieeju augstākajai izglītībai. Absolventam tiktu uzlikts papildus kredīta slogs, kuru viņam jāatmaksā pēc augstskolas beigšanas, saka LU studenti.
Turklāt šāda sistēma, viņuprāt, rada lielāku iespēju, ka talantīgākie skolēni izdarīs savu izvēli par labu bezmaksas studijām ārzemēs, tādējādi veicinot "intelekta aizplūšanu" no Latvijas. Tāpat budžeta vietu piedāvāšana ārzemju studentiem padara Latvijas izglītības sistēmu pievilcīgāku ārzemju studentiem, pauž LU SP priekšsēdētājs Mārtiņš Līdaks.
LU SP ieskatā iespējamajām reformām augstākās izglītības finansēšanas sistēmā jābūt virzītām uz izglītības kvalitātes celšanu un konkurētspējas nodrošināšanu Eiropas augstākās izglītības telpā, virzoties uz bezmaksas augstākās izglītības finansēšanas modeli, tā LU SP pārstāve.
LU SP ir studējošo pašpārvalde, kas pārstāv LU studentu intereses LU un ārpus tās akadēmiskos, sociālos un kultūras jautājumos. Tā apvieno visu 13 LU fakultāšu studējošo pašpārvaldes un cīnās par LU studentiem labvēlīgu akadēmisko vidi.
Jau ziņots, ka pret ZRP izvirzītā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāta Ķīļa rosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli iebilst arī Latvijas mākslas augstskolu studenti, uzskatot, ka tas paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā. Tas pausts triju augstskolu studentu pašpārvalžu vēstulē valsts augstākajām amatpersonām.
Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atklātajā vēstulē Valsts prezidentam Bērziņam, premjeram Dombrovskim un Saeimas spīkerei Āboltiņai norādīja, ka reformām jābūt vērstām uz Latvijas augstskolu konkurētspējas celšanu, veicinot izglītības kvalitāti un bezmaksas augstākās izglītības pakāpenisku ieviešanu, līdzīgi kā vairumā Eiropas Savienības valstu.
Jau vēstīts, ka Ķīlis piedāvā sešus izglītības sistēmas reformu virzienus. Viņš uzskata, ka izglītības finansēšanas princips "nauda seko" ir jāievieš visās izglītības pakāpēs, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, savukārt augstāko izglītību ir jāfinansē, izmantojot ilgtermiņa kredītus.
Ķīlis domā, ka skolu finansēšanā būtu jāpāriet uz vaučeru jeb valsts finansējuma galvojumu sistēmu, jo tas ļautu katram bērnam saņemt vienādu finansējumu visās pašvaldībās.
Ķīlis uzsver, ka Latvijā, samazinoties studentu skaitam, ir nesamērīgi daudz augstskolu. Viņš uzskata, ka optimālākais augstskolu skaits Latvijā būtu desmit valsts augstskolas. Reģionālajām augstskolām resursu ekonomijas vārdā būtu jāapvienojas un jāveido konsorcijs. Augstskolām būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē daudzo studiju programmu skaits un jāpiedāvā daudz plašākas programmas, lai cilvēki iegūtu daudzpusīgu izglītību un spētu pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām. Augstskolām būtu jāstrādā atbilstoši starptautisko kvalifikācijas standartu prasībām, lai absolventi spētu sevi realizēt dažādos darba tirgos.
Ķīlis uzskata, ka par mazo lauku skolu likteni būtu nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai vecākiem būtu laikus zināms, kā viņi var plānot savas ģimenes dzīvi. Tāpat ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas efektivitāti. "Latvija nepiedodami atpaliek digitālās apmācības pārvaldības jomā, kas nav pieņemami 21.gadsimta otrajā desmitgadē, un nākamo triju gadu laikā ir jārod risinājums šīm problēmām," norādīja Ķīlis.
Runājot par vidējās izglītības iegūšanas vecumu, Ķīlis uzskata, ka vidusskolu vajadzētu pabeigt 18 gadu vecumā, savukārt saistībā ar mācību sākšanu no sešu gadu vecuma ir jāņem vērā katra bērna individuālā attīstība un nedrīkstētu noteikt obligātu izglītības vecumu no sešiem gadiem, jo īpaši, ja mācības tiek plānotas ar esošajām mācību metodēm, kur lielākā laika daļa tiek pavadīta, rāmi sēžot skolas solā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
