Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto ideju starptautiskiem ekspertiem izvērtēt visu Latvijā esošo 136 zinātnisko institūciju kvalitāti un sniegumu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pirms valdības sēdes sacīja, ka šādu Latvijā esošo zinātnisko institūciju ārēju vērtējumu organizēs Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, piesaistot starptautisku organizāciju, kas veidos īpašas ekspertu grupas.
Vērtējumu Latvijas zinātnes institūciju darbam par laiku no 2006.gada sākuma līdz 2011.gada beigām sniegs nākamā gada martā, kad arī IZM virzīs valdībā ziņojumu par institūciju vērtēšanā secināto un priekšlikumiem zinātnisko institūciju snieguma uzlabošanai, skaidroja Ķīlis.
Ministrs sacīja, ka starptautiskās ekspertu grupas darbosies sešās zinātniskās darbības jomās – dabaszinātnē, matemātikā, dzīveszinātnē, sociālajā zinātnē un humanitārajā zinātnē, iepazīstoties ar katras institūcijas veikumu piecos parametros – zinātnes kvalitāte, iespaids un tautsaimniecību, iespaids uz zinātnes attīstību, starptautiskās attīstības potenciāls, esošā infrastruktūra.
Katrā pozīcijā zinātnes institūcija tiks vērtēta piecu baļļu skalā (5 – augstākais vērtējums, 1- zemākais). ”Zemākais, piemēram, nozīmētu to, ka zinātniskā institūcija ir bez jebkādas starptautiskās reputācijas, tikai strādā uz atsevišķiem pasūtījumiem un citādi,” skaidroja Ķīlis.
Vaicāts, vai pēc zinātnisko institūciju sešu gadu darba vērtējuma zinātniskās institūcijas līdzīgi kā augstākās izglītības programmas tiks iedalītās kategorijās, tostarp saglabājamās un problemātiskajās, ministrs noteica, ka ”šāda kategorizācija nav plānota”. Tomēr, ja zinātniskās institūcijas darbības vērtējums būs zemāks par ”3 ballēm”, tad šādai institūcijai turpmāk diez vai būtu piešķirams valsts budžeta finansējums.
Ministrs uzsvēra, ka jau līdz šim ik pēc sešiem gadiem vērtēts visu Latvijā strādājošo zinātnisko institūciju darbs. Pamatojoties uz šo vērtējumu, institūcijām tiek piešķirts budžeta finansējums. Tiesa, starptautisks vērtējums zinātnisko institūciju darbam veikts vien 1992.gadā. Šāds starptautisku vērtējums ir nepieciešams, jo tas palīdzēs zinātniskajām institūcijām turpmākajā ES budžeta plānošanas periodā cīnīties par finansējumu zinātnes attīstībai. Jau patlaban ES naudai ir liela loma zinātnisko institūciju darbā.
Tāpat, pēc ministra sacītā, ar šo vērtējumu varēs strādāt pie turpmākajām izmaiņām zinātnē – tās ciešāku sasaisti ar augstāko izglītību un uzņēmējdarbību. ”Visdrīzāk, notiks labāko paturēšana, iespējams, notiks apvienošana, budžeta līdzekļu koncentrācija. Pieņemu, ka izdosies pārliecināt valdību palielināt finansējumu zinātnei, jo šis vērtējums būs pamats to darīt,” skaidroja Ķīlis.
Zinātnisko institūciju darba vērtējums izmaksās 319 000 latu, no kā lielāko daļu segs ES finansējums.