LPB metropolīts Aleksandrs oktobra sākumā atzīmēja 80 gadu jubileju. Kā pieļāva raidījums, iespējams, tieši cienījamā vecuma sasniegšana, ir nozīmīgs fons vairākām norisēm saistībā ar LPB un Maskavas patriarhātu, kurā kanoniski atrodas Latvijas baznīca.
Raidījums vēstīja, ka Latvijā esot ieradies kāds garīdznieks, kuru, visticamāk, šeit sūtījuši Maskavas patriarhāta darbinieki, un kura darbības liecinājušas par mērķi sanaidot garīdzniekus un arī mainīt kādu no vadības.
Kā pauda LPB virspriesteris, sinodes loceklis Nikolajs Tihomirovs, "tas, ko viņš dara, ir ļoti neparasti". Pēc viņa paustā, konkrētais cilvēks nodarbojies ar apmelošanu un mēģinājis baznīcā izraisīt ķildas.
"Viņš pat bija mēģinājis dažiem priesteriem no mūsu baznīcas piedāvāt kļūt par bīskapiem - tas absolūti nebija saprotams. Ir ļoti svarīgi, lai patriarhija zinātu, ka kaut kas tāds notiek, ņemot vērā, ka cilvēks, kas to darīja, ir Maskavas patriarhāta jurisdikcijā, lai viņu var arī piesaukt pie kārtības," norādīja Tihomirovs.
Šī situācija arī esot aprakstīta Maskavas un Krievzemes patriarham Kirilam adresētā vēstulē, aicinot, šādām darbībām pielikt punktu. Vēstuli 9.oktobrī akceptējis LPB koncils, kurā pulcējās baznīcas augstākā vadība un pārstāvji no 125 draudzēm.
Vienlaikus, kā atzīmēja "de facto", galvenais iemesls vēstulei ir lūgums apstiprināt koncila pieņemtās izmaiņas baznīcas statūtos, iekļaujot vārdu "neatkarīga". Tādējādi uzsverot baznīcas neatkarības un autonomijas statusu atbilstoši dokumentiem, kas ir bijuši, gan dibinot LPB pirms 100 gadiem, gan atjaunojot tās statusu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Kā paskaidroja konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, LPB vēlas, lai ar šiem statūtu grozījumiem tiktu precīzi atrunāta faktiskā situācija, kāda ir baznīcai. "[..] kādu šo baznīcu atzīst Latvijas valsts - atzina Latvijas valsts 20.gadu sākumā un atzīst tagad kā reliģisko organizāciju, kas darbojas atbilstoši Latvijas likumiem un kas šeit pati kārto visas savas lietas, un Maskavas patriarha loma ir kanoniskā jurisdikcija, kas skar ticības un baznīcas teoloģijas jautājumus," skaidroja Pleps.
Jau pagājušās nedēļas nogalē vēstule nogādāta patriarham Kirilam, kas pieņēmis pārstāvjus no Latvijas un sarunā konceptuāli esot piekritis statūtu maiņai.
Taču, kā atzīmēja "de facto", pāris dienu vēlāk Krievijas medijos parādījās publikācija, kurā LPB pārmet mēģinājumu slepeni mainīt statūtus, bet eksperta lomā ir Vsevolods Čaplins. Viņš ir radikāli noskaņots garīdznieks un baznīcas publicists, kurš iepriekš paudis viedokli, ka Krievijai jāatgūst vara pār zemēm, kurās tā kādreiz valdījusi, norādīja raidījums.
Tagad LPB jāgaida, vai un kā Maskavā akceptēs šeit pieņemto lēmumu par statūtu grozīšanu, lai neatkarības statuss nebūtu apšaubāms. Lēmumam vajadzētu būt tuvāko mēnešu laikā, vēstīja raidījums.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) stāstīja, ka no valsts drošības un ārpolitiskā aspekta šī situācija tiek vērtēta un tai tiek sekot līdzi. "Tāpēc nedomāju, ka es varētu šobrīd tieši pateikt, ka ir bijuši kaut kādi nopietni lēmumi vai signāli no patriarhāta vadības, bet ir bijušas zināmas aktivitātes, kas ir mūs darījušas uzmanīgus, un mēs esam veikuši arī zināmu ārpolitisko prevencijas darbu, informējot un izglītojot mūsu kolēģus par pieņemto likumu, gan arī par mūsu nostāju, tīri juridiski vēsturiskā aspektā raugoties," raidījumam sacīja ministrs.
"de facto" atgādināja, ka Saeima jūnija sākumā pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā. Tas tagad paredz, ka par LPB metropolītu, bīskapiem un šo amatu kandidātiem drīkst būt tikai tie garīdznieki, kuri ir Latvijas pilsoņi un šeit dzīvojuši vismaz pēdējos desmit gadus. Grozījumi tika pamatoti arī ar drošības aspektu, nepieciešamība pasargāt baznīcu no iespējamas ārvalstu ietekmes un tās autonomijas aizsargāšanu.
