Foto: LETA
Pēc pašreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisijas Reformu partijas izvirzītais pēctecis amatā Vjačeslavs Dombrovskis (RP) otrdien pēc tikšanās ar visām koalīcijas partneru frakcijām saņēmis atbalstu apstiprināšanai izglītības ministra amatā.

Ķīlis otrdien ir iesniedzis premjeram Valdim Dombrovskim (V) demisijas rakstu, portālam "Delfi" sacīja Ķīļa pārstāvis Reinis Tukišs.

Premjera runasvīrs Mārtiņš Panke portālam "Delfi" apliecināja, ka otrdien pēcpusdienā saņemts gan Ķīļa demisijas raksts, gan Vjačeslava Dombrovska apliecinājums gatavībai kandidēt uz izglītības ministra amatu.

Premjers tos nosūtījis Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, vienlaikus lūdzot jautājumu par uzticības izteikšanu Vjačeslavam Dombrovskim izglītības un zinātnes ministra amatā iekļaut Saeimas sēdes darba kartībā jau ceturtdien, 2.maijā, sacīja Panke.

"Vienotības" frakcijas vadītāja vietnieks Edvarts Smiltēns pēc frakcijas tikšanās ar Dombrovski teica, ka ministra amata kandidāts spēja atbildēt uz daudziem frakcijas deputātu jautājumiem gan par jaunieša bezdarbu, gan par eksakto zinātņu attīstību, augstākās izglītības problēmām, kā arī uzklausīja "Vienotības" deputātu ierosinājumus. Ceturtdien arī "Vienotības" frakcija, tāpat, kā Nacionālā apvienība un neatkarīgo deputātu grupa atbalstīs Dombrovski ministra amatā.

Arī Nacionālā apvienība (NA) gatava atbalstīt Dombrovska kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam, pēc tikšanās ar izvirzīto kandidātu žurnālistiem sacīja viens no NA līderiem Raivis Dzintars.

Iepriekš tieši Nacionālā apvienība izteikusi gatavību reālas ministru maiņas gadījumā ņemt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) savā pārziņā. Pašlaik RP ir uzņēmusies atbildību par izglītības un zinātnes nozarēm, tāpēc bija divas alternatīvas - vai nu darbu turpina Ķīlis, vai arī jāuzticas RP izvēlei - Vjačeslava Dombrovska kandidatūrai, sacīja Dzintars.

Pēc sarunas ar viņu visi NA frakcijas deputāti ir gatavi dot iespēju Vjačeslavam Dombrovskim strādāt.

Sarunas laikā atrasti kopsaucēji, piemēram, jautājumā par profesionālās izglītības ciešāku sasaisti ar uzņēmējdarbību, kā arī latviešu valodas aizstāvību augstākajā izglītībā, atmetot ideju par svešvalodu lomas palielināšanu augstskolās. Tāpat NA guvusi pārliecību, ka Vjačeslava Dombrovska vadībā "zināmā drošībā" var justies reģionālās augstskolas - tās reformu laikā netiks slēgtas.

Vjačeslavs Dombrovskis pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka šajā sarunā nav tikuši uzskaitīti priekšnoteikumi, lai frakcija atbalstītu viņa kandidatūru, taču ministra amata kandidāts izklāstījis, ka turpinās Ķīļa iesāktās reformas, taču ar atšķirīgām metodēm, proti, meklējot konstruktīvu dialogu ar visām izglītības un zinātnes nozarēm iesaistītajām institūcijām.

Jau vēstīts, ka pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis veselības stāvokļa dēļ ir gatavs atkāpties no amata, taču darīs to tikai tad, kad viņam būs pārliecība par sākto reformu pēctecību. Ķīlis pirmdien par to informējis RP Saeimas frakciju un valdi.

Ķīlis pēc stāšanas amatā ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību, it īpaši no Latvijas augstskolu vadības puses.

Piemēram, Ķīlis piedāvāja mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu un vairs nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām, kā arī ierobežot šādu programmu pastāvēšanu.

Ja Reformu partijas frakcijas vadītājs un par ministra kandidātu izvirzītais Vjačeslavs Dombrovskis otrdien spēs pārliecināt Saeimas frakcijas par atbalstu sev, un ceturtdien Saeimā paredzētajā balsojumā viņam prognozējams atbalsts, Ķīlis demisijas rakstu iesniegs pirms Saeimas sēdes.

Pretējā gadījumā viņš turpinās pildīt ministra pienākumus, lai arī uz "slimības lapas", sacīja Ķīlis.

Viņš uzsvēra, ka "būtiski, lai viņa pēctecis ministra amatā būtu no RP, kas izmaiņas nozarē pieteikusi vistiešāk.

Vjačeslavs Dombrovskis par savām trim galvenajām prioritātēm izglītības un zinātnes ministra amatā nosaucis skolotāju motivācijas programmu - skolotāji ir pārmaiņu īstenotāji, katram skolotājam bez pārstrādāšanās jāsaņem cienīgs atalgojums, kā arī to, ka ir jāpanāk profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga, ciešā sadarbībā ar darba tirgu un jāīsteno augstākās izglītības kvalitātes celšana sadarbībā ar memoranda partneriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!