Jaunā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla (ZRP) piedāvātais augstākās izglītības finansēšanas modelis ir iespējams tikai gadījumā, ja Latvijā tiek ieviesta progresīvā nodokļu sistēma - šī brīža ekonomiskajā situācijā valsts tam nav gatava, otrdien sarunā ar Latvijas Studentu apvienību (LSA) atzinis pats ministrs, informē LSA.
Ķīlis ar Studentu apvienības valdi ticies otrdien neilgi pēc valdības apstiprināšanas, un sarunā panākta abpusēja vienošanās par alternatīvu izglītības finansēšanas modeļu turpmāku izstrādi, darbu pie iesāktā studiju virzienu vērtēšanas projekta, kā arī turpmāku sadarbību.
LSA informē, ka Ķīlis uzsvēris: tuvāko mēnešu laikā viņš neplāno pieņemt krasus lēmumus, kas varētu spēcīgi ietekmēt izglītības sistēmu, bet gan veltīt laiku esošās situācijas izzināšanai un dažādu potenciālo lēmumprojektu apspriešanai.
Ķīlis minējis, ka masu medijos plašu sabiedrības rezonansi guvušais augstākās izglītības finansēšanas modelis nebūt nav vienīgais iespējamais, tādēļ tiks rosinātas diskusijas par dažādiem alternatīviem izglītības finansēšanas modeļiem.
Sarunā esot panākta vienošanās turpināt studiju virzienu izvērtēšanas projektu, kā arī tika pārrunāti dažādi studiju kvalitātes mērīšanas kritēriji, informē apvienība. Ķīlis izteicis priekšlikumu nākotnē veikt Latvijas augstākās izglītības kontroltestus dažādās ārzemju augstākās izglītības institūcijās.
LSA pārstāvji un Ķīlis bija vienprātis, ka izmaiņas izglītības sistēmā nepieciešams sākt ar kvalitātes paaugstināšanu un tikai tad rosināt nozares finansēšanas modeļa maiņu.
Sarunas noslēgumā LSA vadītājs Edvarts Ratnieks apliecināja, ka LSA ir apņēmusies nodrošināt pilnvērtīgu studentu sadarbību ar jauno izglītības un zinātnes ministru un plāno regulāras iknedēļas tikšanās ar ministru, ka arī publiskas diskusijas ar Ķīli plašākai studentu auditorijai.
Jau vēstīts, ka Ķīlis piedāvā sešus izglītības sistēmas reformu virzienus. Viņš uzskata, ka izglītības finansēšanas princips "nauda seko" ir jāievieš visās izglītības pakāpēs, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, savukārt augstāko izglītību ir jāfinansē, izmantojot ilgtermiņa kredītus.
Ķīlis domā, ka skolu finansēšanā būtu jāpāriet uz vaučeru jeb valsts finansējuma galvojumu sistēmu, jo tas ļautu katram bērnam saņemt vienādu finansējumu visās pašvaldībās.
Ķīlis uzsver, ka Latvijā, samazinoties studentu skaitam, ir nesamērīgi daudz augstskolu. Viņš uzskata, ka optimālākais augstskolu skaits Latvijā būtu desmit valsts augstskolas. Reģionālajām augstskolām resursu ekonomijas vārdā būtu jāapvienojas un jāveido konsorcijs. Augstskolām būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē daudzo studiju programmu skaits un jāpiedāvā daudz plašākas programmas, lai cilvēki iegūtu daudzpusīgu izglītību un spētu pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām. Augstskolām būtu jāstrādā atbilstoši starptautisko kvalifikācijas standartu prasībām, lai absolventi spētu sevi realizēt dažādos darba tirgos.
Ķīlis uzskata, ka par mazo lauku skolu likteni būtu nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai vecākiem būtu laikus zināms, kā viņi var plānot savas ģimenes dzīvi. Tāpat ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas efektivitāti. "Latvija nepiedodami atpaliek digitālās apmācības pārvaldības jomā, kas nav pieņemami 21.gadsimta otrajā desmitgadē, un nākamo triju gadu laikā ir jārod risinājums šīm problēmām," norādīja Ķīlis.
Runājot par vidējās izglītības iegūšanas vecumu, Ķīlis uzskata, ka vidusskolu vajadzētu pabeigt 18 gadu vecumā, savukārt saistībā ar mācību sākšanu no sešu gadu vecuma ir jāņem vērā katra bērna individuālā attīstība un nedrīkstētu noteikt obligātu izglītības vecumu no sešiem gadiem, jo īpaši, ja mācības tiek plānotas ar esošajām mācību metodēm, kur lielākā laika daļa tiek pavadīta, rāmi sēžot skolas solā.
Iebildumus pret Ķīļa iecerēm pauduši vairāku augstskolu studenti.