Foto: AFI
Foto: Raimonds Vējonis

Kioto protokola prasības Latvija izpilda ar uzviju un šajā jomā atrodas ļoti labā pozīcijā, aģentūrai LETA atzina vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā ziņots, trešdien stājas spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Kioto protokols. Līgums paredz, ka laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam attīstītās valstis samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju par 5,2%, salīdzinot ar apjomiem, kādi tie bija 1990.gadā.

Vējonis pastāstīja, ka atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāsamazina antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 8%, salīdzinot ar 1990.gadu. Tomēr patlaban gāzu emisijas jau samazinātas par vairāk nekā 50%.

Kioto protokola prasību izpilde lielākas problēmas varētu sagādāt Spānijai un Itālijai, kā arī citām ekonomiski augsti attīstītajām valstīm.

Protokola ratifikācija dos papildu iespējas Latvijai, jo tiks uzsākta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Latvija jau apstiprinājusi emisijas kvotu plānu, kura ietvaros var nodarboties ar brīvo kvotu tirdzniecību, par iegūtajiem līdzekļiem realizējot dažādus attīstības projektus.

Ministrs gan uzsvēra, ka tirdzniecībai jābūt ļoti pārdomātai. Uzņēmumi var tirgot emisijas kvotas, apdomājot savus attīstības plānus, lai, paplašinot darbību, kvotas atkal nebūtu jāiepērk.

Konvenciju parakstīšana nav valsts pašmērķis, jo lielākajā daļā tās uzliek pienākumus, ko var būt grūti izpildīt, sacīja Vējonis. Latvija patlaban pievienojusies visām galvenajām ar vidi saistītajām konvencijām, patlaban notiek vairāku protokolu ratifikācija, piemēram, par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un smago metālu pārrobežu izplatību.

Nākotnē Latvija plāno pievienoties arī Eiropas Ainavu konvencijai, kuras mērķis ir dabas ainavu saglabāšana.

Jau ziņots, ka Kioto protokols tika apstiprināts 1997.gadā trešajā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju pušu konferencē Kioto (Japānā) un šodien tas stājas spēkā.

Protokola mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Protokolā ir iestrādāti konkrēti mērķi un termiņi rūpnieciski attīstītām valstīm antropogēno (cilvēku radīto) siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanā un samazināšanā.

Kioto protokols paredz trīs elastīgos mehānismus, ar kuru palīdzību valstis var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības - kopīgi īstenojamos projektus, tīras attīstības mehānismu un starptautisko emisiju tirdzniecību.

Patlaban Kioto protokolu ir ratificējušas jau 140 valstis un Eiropas Kopiena. 2004.gada novembrī Kioto protokolu ratificēja arī Krievija.

Vides aizsardzības normām līdz šim nav pievienojušās vairākas valstis, arī ASV.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form