Krievijas uzņēmēja Borisa Berezovska vizīte Latvijā un viņa neizdošana Krievijas tiesībsargājošām iestādēm nekādi neietekmēs abu valstu attiecības, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins (TP).
Lēmums aizturēt Berezovski drīzāk sarežģītu Latvijas un Lielbritānijas attiecības, jo Lielbritānija devusi viņam uzturēšanās atļauju savā zemē un līdz ar to uz viņu attiecas tie paši principi, kas uz jebkuru ES pilsoni, uzskata Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.
Savukārt Saeimas deputāts, bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (TSP) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Latvijai šajā gadījumā būtu jāievēro starptautiskās saistības.
Pēc Jurkāna domām, pašreiz Latvijai un Krievijai nav noregulētas attiecības saistībā ar meklējamo personu izdošanu, proti, nav līguma, kas regulētu šo jomu, un tas liecina par šo valstu "neattiecībām", sacīja politiķis. Viņš norādīja, ka arī no Latvijas ir aizbēgušas vairākas personas, kuras Krievija nevēlas izdot.
Kā ziņots, šodien Rīgā ieradās Krievijas uzņēmējs Boriss Berezovskis, kurš jau pēcpusdienā Latvijas teritoriju pameta.
Krievijas Ārlietu ministrija nosodījusi Latvijas rīcību, neaizturot Berezovski, kuru Krievijas Ģenerālprokuratūra tur aizdomās par plaša mēroga krāpniecību, bet Interpols ir izsludinājis starptautiskā meklēšanā.
"Latvijai ir jāsaprot, ka Berezovska, kurš šodien ieradies Rīgā, neaizturēšana nepaliks bez sekām," šodien izplatītajā paziņojumā brīdināja kaimiņvalsts ārlietu resors, "neraugoties uz to, ka Latvijas pusei ticis atgādināts, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra Berezovski tur aizdomās par plaša mēroga krāpniecību, viņam tika dota iespēja publiski uzstāties, ko Berezovskis izmantoja, lai rupji uzbruktu Krievijas vadībai."
Latvijas prokuratūra šodien plkst.17 no Krievijas Ģenerālprokuratūras saņēma lūgumu izdot Berezovski. Tomēr tika konstatēts, ka lūgumā trūkst atsevišķu ļoti būtisku dokumentu lēmuma pieņemšanai, tādēļ prokuratūra nekavējoties nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai lūgumu par nepieciešamo papildu informāciju.
Iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona (LPP) preses sekretārs Krists Leiškalns aģentūru LETA informēja, ka ministrs pieņēmis lēmumu neaizturēt Berezovski, pamatojoties uz to, ka Lielbritānija uzņēmējam piešķīrusi politiskā bēgļa statusu un izsniegusi ceļošanas dokumentus. Ministra lēmums pamatots arī ar Interpola konstitūcijas normu, kas nosaka, ka Interpolam aizliegts iejaukties politiskās, militārās, reliģiskās un rasistiskās aktivitātēs.
Kā atzina Leiškalns, Berezovskis Latviju jau bija atstājis, vēl pirms Ģenerālprokuratūra un policija saņēma precīzu informāciju no Krievijas Interpola nodaļas.
Kā ziņots, Berezovskim 90.gados bija liela ietekme Kremlī kā bijušā prezidenta Borisa Jeļcina sabiedrotajam. 2003.gadā Lielbritānija Berezovskim sniedza politisko patvērumu, kad Krievija mēģināja panākt viņa izdošanu sakarā ar apsūdzībām kriminālnoziegumos.
Berezovskis asi kritizē Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savulaik, izmantojot savas mediju iespējas Krievijā, viņš kritizējis varas iestādes par ķīlnieku krīzes risinājumu Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā.
Krievija izdevusi jau vairākus starptautiskos orderus, kuros pieprasīts apcietināt Londonā dzīvojošo magnātu.