Klauža strīdu ar CVK par 'pazudušajiem plusiņiem' izšķirs trešdien
Foto: AFI

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta spriedums 13. Saeimā neievēlētā Jāņa Klauža (ZZS) pieteikumā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu, ar kuru atteikts atcelt parlamenta vēlēšanu rezultātus, būs pieejams tiesā trešdien, 31. oktobrī, pēc pulksten 16, portālu "Delfi" informēja AT preses sekretāra Baiba Kataja.

AT otrdien mutvārdu procesā skatīja Klauža pieteikumu par CVK šā gada 18. oktobra lēmuma „Par iesniegumu" un 19. oktobra lēmuma "Par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem" atcelšanu.

Tiesas sēdē tiesa uzklausīja procesa dalībniekus.

Uz lietas izskatīšanu bez prasītāja Klauža, viņa advokāta Aināra Legzdiņa, atbildētāja CVK vadītāja Cimdara un advokāta Laura Liepas bija ieradies arī trešās personas SIA "Soaar", kas nodrošināja CVK e-pakalpojumus Saeimas vēlēšanu laikā, valdes loceklis.

Savukārt uz tiesu kā uzaicinātais bija ieradies lauksaimniecības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Tāpat uzaicināta uz sēdi bija jaunajā Saeimas sasaukumā ievēlētā deputāte Janīna Jalinska (ZZS), kura tiesai bija norādījusi, ka uz sēdi neieradīsies.

Pirms lietas iztiesāšanas pēc būtības Dūklavs gan arī pauda neizpratni, kāpēc ir uzaicināts uz šīs lietas iztiesāšanu, norādot, ka nezina, kādu skaidrību viņš varētu viest.

Uzsākot lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesa īsumā izklāstīja lietas apstākļus, no kuriem izriet, ka Klaužs 10. oktobrī vērsās ar diviem lūgumiem, norādot, ka 13. Saeimas vēlēšanu laikā sekojis līdzi to rezultātiem un balsu skaitam Latgales vēlēšanu apgabalā.

Sekojot līdzi balsīm, viņš tās fiksējis ar ekrānuzņēmumos un konstatējis "dīvainības plusos", kā arī ailē ar svītrojumiem.

Līdz ar to viņš bija lūdzis CVK izskaidrot situāciju – kā dati var tikt mainīti par jau saskaitītajiem plusiem un mīnusiem, kā arī sniegt pamatojumus, normatīvos aktus, lēmumus, vai pie vainas ir cilvēcīgais faktors vai ļaunprātīga vēlēšanu rezultātu sagrozīšana.

Klaužs izteicis arī lūgumu atcelt 13. Saeimas vēlēšanu Latgales apgabala iecirkņu lēmumu par rezultātu apstiprināšanu un nodrošināt rezultātu, kas attiecas uz ZZS sarakstu, pārskaitīšanu.

Savukārt CVK norādījusi, ka iesniegums nav izskatāms un nav izskatīts Saeimas vēlēšanu likuma kārtībā. CVK nav saņēmusi nevienu sūdzību, par kuru tiktu apstrīdēts kāds vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas protokols. Tāpat CVK deputātam sniegusi skaidrojumu tam, kā elektroniskajā sistēmā notiek balsu skaitīšana.

Saņemot atbildi, Klaužs vērsies tiesā ar pieteikumu, lūdzot pieņemt izskatīšanā CVK lēmumu un pieņemt lēmumu par Latgales apgabala rezultātu atcelšanu, un uzdot CVK veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu rezultātu pārskaitīšanu par ZZS.

Pēc tam Klaužs papildinājis savu iesniegumu, norādot, ka, tā kā pastāv neatrisināts strīds, tad komisija nevarēja pieņemt galīgo lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, tāpēc viņš lūdzis šo lēmumu atcelt.

Tiesā Klauža advokāts Legzdiņš norādīja, ka pieteikums tiek uzturēts, jo CVK uz jautājumiem nav atbildējusi pēc būtības, tāpēc atlicis tikai vērsties tiesā. Prasītāja puse pauda uzskatu, ka, lai nerastos nekādas šaubas par vēlēšanu godīgumu un caurspīdīgumu, CVK ir jāspēj sniegt atbilde.

Klauža advokāts norādīja, ka CVK atbildība ir pārbaudīt, lai nevienam nerodas šaubas, jo viņiem uzrādīts vien galarezultāts, kas šīs šaubas nenovērš.

Uz tiesas uzdotajiem jautājumiem, Klaužs atbildēja, sakot, ka strīds ir par viņam pazudušajiem 493 plusiem un 360 mīnusiem, bet atbildes, kas saņemtas, nepārliecina, ka plusi tikuši atspoguļoti, papildinot, ka, viņaprāt, izskatās, ka šī informācija tikusi manipulēta skaitīšanas laikā.

Savukārt CVK advokāts Liepa lietas iztiesāšanas sākumā norādīja, ka pieteicējam šādu subjektīvo tiesību nav, tāpēc tiesai būtu lieta jāizbeidz, nesākot skatīt pēc būtības. Viņš piemetināja, ka viņa skatījumā šis jautājums uzdodams risināšanai Satversmes tiesai.

No Liepas teiktā izriet, ka ar pieteikumu šajā gadījumā tiesības vērsties būtu saraksta iesniedzējam, proti, Zaļu un zemnieku savienībai (ZZS), nevis konkrētiem deputāta amata kandidātiem. Viņš skaidroja, ka sabiedrības interesēs ir, lai Saeima sāktu strādāt pirmajā novembra otrdienā, bet gadījumā, ja sūdzības par rezultātiem var iesniegt deputāta amata kandidāti, nevar izslēgt iespēju, ka kandidāti "tīri principa pēc" gribētu strīdēties, kas, savukārt, novilcinātu Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi, kā to paredz likums.

Atbildot uz tiesas jautājumiem, Liepa skaidroja, ka piekrīt: pamatotu šaubu gadījumā saraksta iesniedzējam vajadzētu jautāt CVK. Savukārt CVK vadītājs Cimdars norādīja, ka arī gadījumā, ja CVK vērstos saraksta iesniedzējs, nekonkrētas lietas nevar apstrīdēt.

Liepa uzsvēra, ka šajā gadījumā strīds ir par rezultātu publicēšanu, nevis par protokoliem vai balsu skaitīšanu iecirkņos. Viņš skaidroja, ka līdz vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai šādu aizskārumu vispār nav, jo publicētie rezultāti līdz apstiprināšanai ir indikiatīva informācija, kas svārstās dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, kādu protokolu nepieciešams atvērt un izdarīt precizējumus.

E-pakalpojumu sniedzējs tiesā uzsvēra, ka sistēmā pazust dati nevar, sistēmā dati vienmēr ir redzami. Turklāt ik pēc 10 sekundēm tiek pieglabātas visas Latvijas detalizētas datu kopijas, lai varētu identificēt un saprast, kur ir problēma, ja tāda ir.

Jau ziņots, ka Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

CVK 16. oktobra sēdē Klauža sūdzību noraidīja. CVK locekļu diskusijā tika norādīts, ka nav saņemtas pretenzijas pret kāda konkrēta iecirkņa rezultātiem un ka visu iecirkņu protokoli trīs dienu laikā nav apstrīdēti.

Šajā sēdē CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars skaidroja, kādā veidā notiek balsu skaitīšana, un stāstīja, ka šoreiz vēlēšanās jauninājums bija rezultātu no iecirkņiem "dinamiskā" publicēšana. Tas nozīmēja, ka, ja kādam no iecirkņiem, kuru plusi jau bija publicēti, piemēram, vajadzēja papildināt vēlēšanu gaitas žurnālu, tad, lai to izdarītu, no publiskās informācijas bija jānoņem attiecīgais plusu skaits. Tomēr ikviens, uzklikšķinot uz attiecīgo skaitli, var redzēt, no cik iecirkņiem konkrētajā brīdī ir saņemts attiecīgais plusu skaits.


Source

www.DELFI.lv

Tags

Arnis Cimdars Centrālā vēlēšanu komisija Jānis Dūklavs Latgale Saeima Satversmes tiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form