Ministrija piedāvā likumā precizēt iepriekš pretrunas izraisījušo publiskā izpildījuma jēdzienu. Pašreiz likums paredz, ka publisks izpildījums ir jebkāda darbu atskaņošana ”ārpus ierastā ģimenes loka". Pamatojoties uz šo definīciju, autortiesību sargi uzstāja, ka arī par mūzikas, piemēram, radio skanēšanu darba telpās, sabiedriskajā transportā vai veikalā ir jāmaksā nodeva.
Asas diskusijas par šo jautājumu izraisīja pavasarī publiskotais tā dēvētais ”Mājas Svētības" gadījums - mazs telpaugu apmaiņas punkts tika sodīts ar 500 latu sodu par valsts radio klausīšanos.
Tagad ministrija piedāvā precizēt publiska izpildījuma jēdzienu, nosakot - ”lai izpildījumu uzskatītu par publisku, tam jābūt apzināti vērstam uz noteiktu, no vairākām personām sastāvošu cilvēku auditoriju, kā arī starp klausītājiem vai attiecībā pret izpildītāju nedrīkst pastāvēt personiskas attiecības". Tādējādi, piemēram, ja mūziku atskaņos ģimenes, draugu vai paziņu lokā, tostarp, ja paziņas ir darba kolēģi, tas nebūs atzīstams par publisku izpildījumu, skaidro KM.
KM priekšlikumi likuma grozījumiem piektdien iesniegti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Tie paredz arī stiprināt autortiesību aģentūru, tai skaitā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) uzraudzību. KM rosina uzlikt pienākumu autortiesību organizācijām ekonomiski pamatot to noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu.
Likuma grozījumu projekts paredz, ka, nosakot tarifus, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām turpmāk būs tie jāpamato, ņemot vērā to, kādu mantisku labumu no autordarba gūst tā izmantotājs, šādas izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību, kā arī darba radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus.
Projektā paredzēts, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs obligāti jāpublisko noteiktie tarifi un to pamatojums savās mājas lapās. Tāpat mājas lapās būs jāpublisko arī cita informācija, piemēram, iekasētās atlīdzības sadales noteikumi, gada pārskati, kas nepieciešama to caurspīdīgas darbības nodrošināšanai.
Turpmāk paredzēts stingrāk uzraudzīt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, tostarp attiecībā uz to administratīvajiem izdevumiem. Minētajām organizācijām būs pienākums sniegt uzraugošajai institūcijai plaša apjoma informāciju par savu darbību, kā arī jānodrošina iespēja minētās institūcijas pārstāvim piedalīties organizāciju biedru kopsapulces un valdes sēdēs.
Jau vēstīts, ka diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".
Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.