Kultūras ministrija nav atteikusies no plāniem 18.novembrī ielikt "Gaismas pils" pamatakmeni vai arī parakstīt būvniecības līgumu vai spert kādu citu praktisku soli, lai sabiedrībai dotu skaidru signālu, ka Nacionālās bibliotēkas projekts (LNB) nav atlikts. KM arī uzskata, ka LNB projekta īstenošanai jāpiesaista "Lattelekom" privatizācijā iegūtie līdzekļi.
Ministrija ir pārliecināta, ka 18.novembrim ir jākļūst par pagrieziena punktu bibliotēkas projekta attīstībā – līdz tam jābūt pieņemtiem lēmumiem, kas saistīti ar "Gaismas pils" būvniecību. Valdībai, lemjot par "Lattelekom" privatizāciju, būtu konceptuāli jāvienojas arī par to, ka daļa no šī uzņēmuma privatizācijas ieņēmumiem iezīmējama bibliotēkas projekta īstenošanai, uzskata ministrija. Zvirbule norāda, ka tas ir vienīgais reālais risinājums "Gaismas pils" celtniecības finansēšanai.

Inteliģences pārstāvji jau ir vērsušies ar atklātu vēstuli pie valdības un sabiedrības, norādot, ka LNB projekta īstenošana ir tikpat svarīga kā Latvijas iestāšanās NATO un ES, uzsver KM pārstāve. Norādot, ka "Gaismas pils" celtniecību nedrīkst atlikt, inteliģences pārstāvji mudina valdību rezervēt daļu "Lattelekom" privatizācijas ieņēmumu bibliotēkas projekta īstenošanai.

KM pilnībā pievienojas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša uzskatam, ka bibliotēku nevarēs finansēt no valsts budžeta un būvēt "uz parāda", jo tas rada pilnīgi nepieņemamu izmaksu sadārdzinājumu.

Tāpat ministrija norāda, ka LNB projektā nav izskatāma iespēja ēkas celtniecību finansēt pēc valsts un privātās partnerības modeļa, jo "Gaismas pils" ir latviskuma simbols, par kura uzbūvēšanu ir atbildīga Latvijas valsts. Valsts un privātās partnerības modeļi klasiski paredz, ka ēka vai tās daļa uz laiku vai vispār nonāk privātīpašnieka rokās, kas nav pieļaujams "Gaismas pils" gadījumā, jo bibliotēka ir valsts atbildība un nacionālās pašcieņas jautājums. "Teorētiski ir pieļaujama iespēja, ka "Gaismas pils" apkārtējās infrastruktūras, piemēram, autostāvvietu izbūvei varētu piesaistīt privātos investorus, taču paša ēka ir Latvijas valsts jautājums," uzskata ministrija.

Ministrija norāda, ka gan premjerministrs, gan satiksmes ministrs Ainārs Šlesers ir pauduši viedokli, ka bibliotēkas celtniecība būtu jāfinansē no "Lattelekom" privatizācijas ieņēmumiem. Ministrija ir gandarīta, ka inteliģences aicinājums īstenot bibliotēkas projektu un piešķirt tam "Lattelekom" līdzekļus ir sadzirdēts visaugstākajā politiskajā līmenī, norāda Zvirbule. KM pārstāve norāda, ka arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir norādījuši, ka bibliotēkas projekta īstenošana nav atliekama.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!