Rīgas apgabaltiesas lēmums, ar kuru noraidīta Kultūras ministrijas (KM) prasību par mantiskajām autortiesībām uz "Rīgas kinostudijā" tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam, tiks pārsūdzēts, portālu "Delfi" otrdien informēja KM pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Leja.
Advokāts uzskata, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi materiālās un pārkāpusi procesuālās tiesību normas, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.
"Iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas pilno spriedumu, esam nolēmuši spriedumu pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā," norada Leja. "Mēs joprojām pastāvam uz to, ka AS "Rīgas kinostudija" nav 1964.gada 1.jūnijā pastāvējušās juridiskās personas – uzņēmuma Rīgas Kinostudija tiesību un pienākumu pārņēmēja, tajā skaitā autortiesību uz kinofilmām un televīzijas filmām," bilst advokāts.
Advokāts uzskata, ka Rīgas apgabaltiesa spriedumā nav vērtējusi dokumentus un tiesību zinātnieku atziņas, kas pierāda, ka 1990.gada 27.jūlijā izveidotajam nomas uzņēmumam "Rīgas kinostudija" 1990.gada marta – jūlija mēnešos notikušās Rīgas kinostudijas reorganizācijas gaitā netika nodotas jeb atstātas nekādas mantiskās tiesības uz kinostudijas filmām, kas uzņemtas līdz 1990.gada 27.jūlijam. "Šīs filmas ir mūsu tautas kultūrvēsturisks mantojums un tām ir jābūt valsts īpašumā," uzsver Leja.
Tiesvedība šajā lietā ilgst jau vairāk kā sešus gadus. Pirms gada Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā atzina KM prasību un Latvijas valsts tiesības uz visiem 973 darbiem, ievērojot darbu autoru tiesības. Tāpat tika atzīts, ka AS "Rīgas kinostudija" rīkojusies prettiesīgi uzdodoties par "Rīgas kinostudijā" uzņemto filmu autortiesību īpašnieku un noslēdzot 2007.gada 1.oktobra līgumu ar Dānijā reģistrēto uzņēmumu "Voxell APS" par ekskluzīvās izplatīšanas tiesību piešķiršanu. Līdz ar to AS "Rīgas kinostudija" ir aizskārusi Latvijas valsts autortiesības un blakustiesības, uzskata advokāts.
