Neskatoties uz to, ka Latvijā ārsti nav valsts amatpersonas likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, sabiedrība nesaskata atšķirību starp valsts amatpersonu un ārstu, kurš arī strādā valsts vai pašvaldības finansētā iestādē. Kurpniece atgādina, 2005.gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja parādīja, ka visbiežāk iedzīvotāji ar korupciju saskaras tieši veselības aprūpes iestādēs. 22,8 % respondentu bija saskārušies ar situāciju, kad medicīnas darbinieks ir pieņēmis neoficiālu maksājumu vai dāvanu.
Kā liecina KNAB Ziņojumu centrā regulāri saņemtā informācija, pacientiem ir grūti nošķirt robežu starp pateicības pieprasīšanu un pieņemšanu, jo informācija par to, cik un kuram ārstam jāmaksā, bieži tiek saņemta no citiem pacientiem, radiniekiem vai medicīniskā personāla. Jāievēro, ka atzīstot par likumīgiem papildus maksājumus ārstiem, tiem saglabāsies iespēja slēpt pieprasītos maksājumus aiz "pateicības" izkārtnes.
KNAB atgādina, ka vēršanās pret korupciju veselības aprūpē bija vairāku iepriekšējo valdību uzmanības lokā. 2004.gadā Eināra Repšes valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju 2004.−2008.gadam, kurā paredzēts pilnveidot juridisko atbildību par koruptīvām darbībām publisko pakalpojumu sniegšanā. 2004.gadā Induļa Emša valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.−2008.gadam, kurā noteikts uzdevums paredzēt atbildību par nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanu un saņemšanu publisku pakalpojumu sniegšanā. Aigara Kalvīša valdība 2005.gadā pēc toreizējā Veselības ministra Gundara Bērziņa iniciatīvas akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzēja ārstu atbildību par neatļautā labuma pieņemšanu un grozījumus Krimināllikumā, kuri paredzēja kriminālatbildību par neatļauta labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.
Akceptējot un nosūtot Saeimai minētos grozījumus, Kalvīša valdība skaidri pauda nosodījumu gan nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanai un pieņemšanai, gan šādu labumu pieņemšanai bez pieprasījuma, teikts KNAB izplatītajā paziņojumā.
Grozījumi Krimināllikumā jau ir stājušies spēkā, bet grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2005.gada 22.septembrī Saeimā pieņemti otrajā lasījumā un kopš tā laika netika tālāk virzīti pieņemšanai. "Diemžēl līdz pat šim brīdim nav skaidrs, kāpēc grozījumi netika pieņemti, jo publiski nav izskanējis, ka valdība būtu mainījusi savu viedokli šajā jautājumā," teikts KNAB izplatītajā paziņojumā.
"KNAB aicina visus Latvijas ārstus nepieņemt papildus atlīdzību no pacientiem par savu darbu, kuru apmaksā valsts," informēja Kurpniece. Papildus atlīdzības vai pateicības saņemšana nav attaisnojama ar sistēmas nesakārtotību, mazu atalgojumu vai nepilnībām normatīvajos aktos. Tāpat KNAB aicina pacientus nedot ārstiem neoficiālos maksājumus, bet par labu darbu izteikt pateicību ar labiem vārdiem.
"Mūsu sabiedrībā diemžēl ir sabojāts priekšstats par to, kas ir pateicība. Pateicība ir izārstēta bērna zīmējums dakterim vai ziedu pušķis ārstam no sava dārza. Nauda nav un nevar būt pateicība," uzskata KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs.
Ievērojot, ka līdz šim ārsti ir saņēmuši naudu kā papildus samaksu par saviem pakalpojumiem, KNAB atbalsta VID darbību, kas vērsta uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no visiem ienākumu guvējiem, tajā skaitā ārstiem.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicinājis visus Latvijas ārstus, tostarp jaunievēlēto Valsts prezidentu Valdi Zatleru, iesniegt ienākumu deklarācijas, tajās norādot no pacientiem gūtās "pateicības" un nomaksāt par tām nodokļus.
"Mēs aicinām Zatlera kungu pašu aprēķināt, cik aptuveni gada laikā viņš saņēmis papildus ienākumus un norādīt tos deklarācijā. Mēs savu iespēju robežās mēģināsim pārliecināties par to atbilstību," iepriekš portālam "Delfi" sacīja VID Komunikāciju daļas vadītāja Agnese Grīnberga.
Viņa arī atzina, ka pēc deklarācijas saņemšanas VID varētu izvērtēt iespēju Zatleram piemērot administratīvo pārkāpumu sodu par šādas deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu. Likums par to paredz naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, turklāt Zatleram vēl būs jāatmaksā papildus aprēķinātie nodokļi, kā arī nokavējuma nauda.
Zatlers portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka ir ņēmis papildus atlīdzību par savu mediķa darbu, taču nevēlējās komentēt, cik liela tā bijusi, jo to nesot skaitījis.
Zatlers iepriekš uzsvēra, ka nav pārkāpis likumu, pieņemot papildus atlīdzību par savu darbu."Cilvēki izsaka savu pateicību. Gribam mēs vai negribam – tā eksistē, ne tikai pie mums, bet arī daudzās citās valstīs, tostarp pat Zviedrijā. Tās zināmā veidā ir pacienta un ārsta intīmās attiecības," sacīja Zatlers, norādot, ka "sabiedrība patlaban cieš no tā", ka ap šo jautājumu ir radīta problēma. Pēc Zatlera domām, šie jautājumi pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
