Tiesībaizsardzības iestāžu prakse liecina, ka ārzonās, zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās reģistrētie uzņēmumi tiek izmantoti ne tikai koruptīvu noziedzīgo nodarījumu īstenošanai valsts institūciju dienestā, piemēram, kukuļošanai, bet arī veicot noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu un tautsaimniecībā. Galvenā problēma ir minimālas iespējas noskaidrot patieso labuma guvēju – komercsabiedrības īpašnieku vai darījumu partneri. Ārzonās reģistrētās komercsabiedrības var tikt izmantotas arī nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas.
Informatīvajā ziņojumā identificēto problēmu novēršanai KNAB piedāvā vairākus iespējamos risinājumus tiesiskā regulējuma uzlabošanai. KNAB ierosina izvērtēt nepieciešamību normatīvajos aktos definēt terminu "ārzona", jo patlaban termins "ārzona" faktiski tiek pielīdzināts zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm. Tomēr praksē un teorijā pastāv arī citi termina "ārzona" skaidrojumi, kas nav saistīti tikai ar nodokļu iekasēšanas jautājumiem. Piemēram, par galvenajiem ārzonu finanšu centrus raksturojošajiem faktoriem tiek atzīti arī citi faktori - attiecīgajā valstī darbojas salīdzinoši daudz finanšu institūcijas, kas sniedz pakalpojumus galvenokārt nerezidentiem, vienkārši un elastīgi uzņēmumu reģistrēšanas un licencēšanas nosacījumi, neadekvāti augsts klientu konfidencialitātes līmenis, ko nodrošina nepārkāpjami konfidencialitātes likumi un citi.
KNAB aicina atbilstoši Eiropas Padomes un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu slēdzienam izvērtēt iespējas juridisko personu reģistrācijas procesā pieprasīt ziņas par uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem, akciju turētājiem, un pārliecināties par iegūtās informācijas pamatotību un precizitāti.
Informatīvajā ziņojumā tiek ierosināts pārskatīt normatīvajos aktos ietveramos principus un kritērijus, saskaņā ar kuriem komercuzņēmumi būtu atzīstami par reģistrētiem zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, kā arī pilnveidot normatīvajos aktos paredzēto atbildību, kas būtu piemērojama zemu nodokļu un beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētajiem komercuzņēmumiem vai to pārstāvjiem par izdarītajiem pārkāpumiem.
KNAB norāda, ka saskaņā ar jaunākajām tendencēm starptautisko nodokļu tiesību jomā vairākas valstis ir uzsākušas praksi slēgt nodokļu informācijas apmaiņas līgumus ar tām valstīm vai teritorijām, kas ir apņēmušās uzlabot caurskatāmību un ieviest efektīvu informācijas apmaiņu nodokļu lietās. Tāpēc KNAB iesaka izvērtēt arī nepieciešamību noslēgt starptautiskos līgumus, atbilstoši OECD parauglīgumam par efektīvu informācijas apmaiņu nodokļu lietās.