Vilnīša iesniegtais jaunais biroja reglaments iesniegts premjeram saskaņošanai, portālam "Delfi" pavēstīja KNAB preses sekretāre Ieva Karlsberga.
Jaunais struktūras iedalījums paredz trīs patstāvīgās KNAB struktūrvienības: Korupcijas novēršanas departamentu, Korupcijas apkarošanas departamentu un Administratīvo departamentu.
Korupcijas apkarošanas funkciju uzticēs Korupcijas apkarošanas departamentam, kuru vadīs biroja vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. Pašlaik vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos ir Juta Strīķe, kurai ar biroja vadītāju ir asas nesaskaņas par KNAB darba organizāciju.
Jaunā struktūra "uzlabos KNAB darbības efektivitāti un nodrošinās kompleksu un sistemātisku korupcijas novēršanu un apkarošanu visā valstī, attīstot iestādes struktūrvienību un darbinieku iepriekš uzkrāto pozitīvo pieredzi, kā arī nodrošinot un saglabājot augsti kvalificētiem darbiniekiem visas amata un sociālās garantijas," informēja Karlsberga.
Karlsberga norāda, ka strukturālas izmaiņas birojā netraucēs uzsākto un lietvedībā esošo kriminālprocesu izmeklēšanu.
Jau ziņots, ka premjers un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.
Dombrovskis janvārī kārtējo reizi nepiekrita Vilnīša iecerētajai biroja reformai un nolēma to apturēt. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.
Aprīlī Vilnītis ieviesa izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki Strīķe un Vilks pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Ar to aizsākās KNAB šefa un vietnieku konflikts, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.
Vēlāk vasarā premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.
Taču konflikts turpinājās un novembra vidū pēc sarunas ar KNAB vadību premjers uzdeva KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisijai analizēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus. Iepazinies ar komisijas ziņojumu, kura saturs netika publiskots, premjers paziņoja - tā kā prokuratūra ir uzsākusi un turpina pārbaudi un starpinstitūciju komisija pieļauj, ka prokuratūras pārbaudes gaitā iespējams būs nepieciešams paplašināt pārbaudāmo jautājumu un iesaistāmo personu loku, Ministru prezidents uzskata, ka līdz prokuratūras pārbaudes pabeigšanai lemt par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai būtu priekšlaicīgi.