Vienlaikus KNAB izmeklētājs informējis Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku (JL), ka gadījumā, ja turpmākās AS “Mežaparks” likvidācijas gaitā tiek konstatēti zaudējumi, kas tieši izriet no bijušā valdes priekšsēdētāja rīcības, pašvaldība var vērsties ar iesniegumu tiesībsargājošās institūcijās, norādot, ka jautājumi, kas saistīti ar minēto līgumu spēkā esamību vai laušanu, ir risināmi civiltiesiskā kārtībā.
Vitenburgs skaidroja, ka, veicot pārbaudi par rīcību, noslēdzot nekustamā īpašuma nomas līgumus ar septiņām firmām, KNAB noskaidrojis, ka viņš nav saņēmis piekrišanu no AS “Mežaparks” akcionāru pilnsapulces, tas ir, no Rīgas domes priekšsēdētāja, tādējādi pārkāpjot viņam saistošos statūtus un valdes reglamentu.
No Rīgas domes saņemtie dokumenti neliecina, ka šo līgumu noslēgšanas rezultātā Rīgas domei, AS “Mežaparks” vai citām personām šobrīd ir radušies materiāli zaudējumi.
KNAB atteicis uzsākt kriminālprocesu pret likvidējamās AS “Mežaparks” bijušo valdes priekšsēdētāju, kurš noslēdza vairākus ilgtermiņa nomas līgumus par zemes un īpašumu izmantošanu Mežaparkā.
Iepriekšējais Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP) pērn oktobrī nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai un KNAB, lūdzot pārbaudīt “Mežaparka” valdes priekšsēdētāja rīcību.
Bojās toreiz norādīja, ka Bērziņa rīcībā saskatījis klaji personīgu interešu realizāciju un noziedzīga nodarījuma pazīmes. Vēstulē viņš lūdza Ģenerālprokuratūru un KNAB veikt pārbaudi un saukt vainīgos pie atbildības. Vērtējot notikušo, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija esot nolēmusi izslēgt Bērziņu no savām rindām.
Bērziņš noslēdza vairākus ilgtermiņa nomas līgumus par zemes un īpašumu izmantošanu Mežaparkā, turklāt astoņi no tiem tika noslēgti, kad jau bija pieņemts lēmums par “Mežaparka” likvidāciju.
Pēc domes Uzņēmējdarbības pārvaldes informācijas, “Mežaparka” ieņēmumi no šiem līgumiem ir tikai aptuveni 2000 latu gadā.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šā gada septembrī nolēma brīdināt “Mežaparka” iznomāto objektu nomniekus par līgumu laušanu sakarā ar līguma slēdzēja likvidāciju.
Kā iepriekš komitejas deputātiem stāstīja zvērināts advokāts Rolands Bortaščenoks, ja akciju sabiedrība tiek likvidēta, zūd viena no līguma slēdzēju pusēm un automātiski ir pamats līguma laušanai.
Tomēr viņš norādīja, ka nomnieki varētu vērsties pret Rīgas domi par negūtās peļņas, ieguldījumu un līgumsodu piedziņu. Kā atzina jurists, nekādus nopietnus ieguldījumus gan neviens no uzņēmumiem objektos nav veicis, jo nevienā no tiem nav uzsākts būvniecības process. Tāpat nomas līgumos nav bijuši paredzēti līgumsodi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
