KNAB pārstāve Ieva Karlsberga teica, ka pārbaude par šo gadījumu ir pabeigta un, pārbaudot iesniegumā esošo informāciju, netika konstatēts, ka valsts amatpersonas būtu izdarījušas pārkāpumus, kuru izskatīšana ir KNAB kompetencē.
Iesniegumā un pārbaudē iegūtā informācija nenorāda uz apstākļiem, kas dotu pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas būtu izdarījušas ar korupciju saistītu noziegumu vai būtu pārkāpti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteiktie aizliegumi.
Jau ziņots, ka maija vidū Daugavpils medijos izskanēja ziņas par sākotnēji slepenajiem līgumiem ar Daugavpils domes deputāta kandidātiem no partijas "Latgales Tauta", kas paredzēja paklausību partijas vadības prasībām. Ievēlēšanas gadījumā kandidātam no LT saraksta bija jāiestājas partijā, bet, darbojoties pretēji partijas interesēm vai izstājoties no partijas, jāsamaksā 300 000 latu liela kompensācija.
Pašreizējā partijas vadītāja Olga Širokaja pilsētas masu medijiem apgalvojusi, ka šiem līgumiem esot juridisks spēks. Viņa apliecinājusi, ka līgumi slēgti ar Daugavpils domniekiem Pēteri Dzalbi un Anželu Aļohno, ziņoja "Gorod.lv". Širokaja arī stāstījusi, ka šādu līgumu slēgšanas iniciators bijis Ņemcovs.
Līgumi nodoti izvērtēšanai Valsts policija, taču policija portālam "Delfi" nekādus komentārus par šo lietu nesniedza.
Dzalbe portālam "Gorod.lv" atzinis, ka divas nedēļas pirms dokumentu iesniegšanas vēlēšanu komisijā Ņemcovs viņu aicinājis parakstīt vienošanos par principu ievērošanu, un neievērošanas gadījumā paredzējis sodu – 50 000 eiro (aptuveni 35 000 latu). Uz to Dzalbe esot norādījis, ka tas nav nopietni un viņa principi ir daudz vērtīgāki par 50 000 eiro, viņš tos varot novērtēt par daudz lielāku summu, un uz to Ņemcovs līgumā ierakstījis ciparu – 300 000.