Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieka demogrāfijas jautājumos Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) tikšanos ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, lai pārrunātu sava brāļa karjeras iespējas policijā.
KNAB pabeidzis resorisko pārbaudi saistībā ar TV3 raidījuma "Nekā personīga" 19.maija raidījumā izskanējušo informāciju. Pārbaudes rezultātā KNAB nav konstatējis faktus, kas norāda uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.
Minētajā likumā teikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai veic funkcijas attiecībā uz amatpersonas radiniekiem.
"Nekā personīga" 19.maijā vēstīja, ka Parādnieka brālis strādā ceļu policijā. Pirms pāris nedēļām pie Valsts policijas priekšnieka uz sarunu ieradies Parādnieks, lai aizliktu labu vārdu sava brāļa paaugstināšanai amatā.
Raidījums ziņoja, ka pirms vairākiem gadiem ierakstītā hokeja spēlē redzams, kā draudzības spēlē tiekas Saeimas un Valsts policijas komandas. Starp spēlētājiem bijis arī tā brīža Saeimas deputāts Parādnieks, bet pretējā komandā policisti Jānis Parādnieks, politiķa brālis un Ceļu policijas bataljona komandieris Kaspars Spalvēns. Visi trīs spēlētāji hokeja laukumā neesot tikušies pirmo reizi, jo kopā trenējas.
Kā vēstīja raidījums, šogad uzzinājis, ka Spalvēns maijā plāno dienestu atstāt un doties pensijā, Parādnieks esot nolēmis izmantot savu labo pazīšanos ar Ķuzi un lūgt brālim Spalvēna vietu. Parādnieka brālis policijā strādā vairāk nekā 20 gadu un tobrīd vadīja ceļu policijas rotu.
Parādnieks uzskata, ka gan izglītība, gan pieredze brālim ļauj pretendēt uz vakanto bataljona komandiera vietu, vēstīja "Nekā personīga". Tas nozīmētu gan apmēram divas reizes lielāku algu, gan ietekmi, jo viņa pakļautībā būtu visas ceļu policijas rotas.
"Tikai viens. Lai godīgi izskata mana brāļa kandidatūru, kura pirms gada, kad virzīja paaugstinājumam, pēkšņi tika noņemta no trases. Un tas, ko es Ķuzim lūdzu, lai viss notiek pa godīgo. Lai nav nekādas lobēšanas, nekādas blatu būšanas. Tas, uz ko es aicināju Ķuzi, lai viņš kā augstākā vadība vērtē šos procesus, un kamēr notiek atlase, lai mana politiskā darbība neietekmē mana brāļa karjeras izaugsmi, kas, iespējams, noticis iepriekš," vaicāts par tikšanās iemesliem, atbildējis Parādnieks.
Savukārt Ķuzis raidījumam noliedzis, ka tikšanās ar Parādnieku bijusi spiediena izdarīšana. Tikšanās bijusi normāla divu cilvēku saruna, kurā Parādnieks paudis savu viedokli.
"Jautājums jau nebija par to, ka viņš ir jāieliek minētajā amatā. Vienkārši par to, ka ir tāds cilvēks, kurš ilgstoši strādājis šajā vienībā, kurš ir rotas komandieris, kuram ir izglītība un kurš iespējams varētu būt viens no kandidātiem," toreiz raidījumam skaidrojis policijas priekšnieks.
Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte apliecināja, ka Spalvēns devies izdienas pensijā un pēc viņa amata atstāšanas patlaban VP Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas bataljona komandiera pienākumus pilda Helmuts Staško.
Dienesta gaitas likums neparedz ārējus konkursus, kandidāti tiek izvērtēti atbilstoši darba pieredzei, izglītībai, ieguldījumam un sasniegtajiem darba rezultātiem. Tāpat, viens no vērtēšanas kritērijiem ir arī psiholoģiskās testēšanas rezultāti.
