KNAB priekšnieka amata pretendenti oficiāli nekad neuzzinās iemeslus viņu 'izbrāķēšanai'
Foto: F64

Noraidītie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendenti oficiāli nekad neuzzinās konkrētus iemeslus viņu nevirzīšanai konkursa otrajā kārtā, lai gan izvirzītās prasības ir publiski zināmas.

Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte-Krūmiņa skaidroja, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem par konkursa pirmās kārtas rezultātiem komisija pretendentus rakstiski informē piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, vien norādot, vai attiecīgais pretendents ir piemērots dalībai konkursa nākamajā kārtā.

Šie Ministru kabineta noteikumi arī paredz, ka pretendentu sniegtā informācija, kompetento valsts institūciju sniegtā informācija un informācija par pretendentu vērtējumu saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir ierobežotas pieejamības un tā netiek publiskota.

Juberte-Krūmiņa skaidroja, ka KNAB priekšnieka amata pretendentiem un pārējai sabiedrībai ir zināmas izvirzītās obligātās prasības, jo tā ir publiski pieejama informācija. Saskaņā ar KNAB likumu pretendentam jābūt cilvēkam ar nevainojamu reputāciju un jāpārvalda vismaz divas svešvalodas. Tāpat pretendentam jābūt ieguvušam augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un jurista kvalifikāciju, uzkrātai amatam atbilstošai darba pieredzei un vismaz triju gadu pieredzei vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

Pretendents nedrīkst būt padomju vai ārvalstu specdienestu darbinieks, bet viņam jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. LETA jau ziņoja, ka likumā "Par valsts noslēpumu" minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pārbaudāmajām amatpersonām gan nav tiesīgs atklāt plašākus iemeslus, kādēļ pielaide atteikta.

Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka amata atlases komisija uz konkursa otro kārtu nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus, no SAB saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta.

Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu.

Kopumā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi. Aģentūrai LETA bija zināmi četri pretendenti, kuri pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu, - pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka. Neoficiāli arī bija zināms, ka KNAB priekšnieka amata kandidātu vidū ir arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis un Iekšējās drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšnieks Iļja Boronovskis.

Source

LETA

Tags

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Jaroslavs Streļčenoks KNAB Kristaps Zakulis Māris Gulbis Māris Kučinskis Ministru prezidents Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form