Otrajai kārtai virzīs ekspolitiķi un bijušo iekšlietu ministru Māri Gulbi un bijušo muitas vadītāju un pašreizējo uzņēmuma "Biznesa un juridiskā prakse" īpašnieku Kalvi Vītoliņu.
Par atbilstošiem pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu novertēti un otrajai kārtai virzīti divi KNAB nodaļu vadītāji un viens KNAB nodaļas vadītāja vietnieks, proti, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča, KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Konkursa otrajā kārtā komisija padziļināti vērtēs pretendentu pieredzi un kvalifikāciju, kā arī izpratni par KNAB. Šajā kārtā pretendentiem būs jāatbild uz četriem jautājumiem – divi jautājumi būs par KNAB kompetenci un tikpat par biroja priekšnieka kompetenci, norādīja Dreimane.
Pretendentiem būs arī intervija, kuras laikā kandidātiem būs jāsniedz sava vīzija par biroja darbību. Katram tiks piešķirti punkti, un par uzvarētāju tiks atzīts tas pretendents, kurš būs savācis lielāko punktu skaitu.
"Plānots, ka otrās kārtas rakstu darbs notiks 25.oktobrī un intervija notiks 26.oktobrī, līdz ar to 26.oktobrī tiks paziņoti konkursa rezultāti. Tālākais process jau būs atkarīgs no Ministru prezidenta, kad viņš šo jautājumu (kandidāta apstiprināšanu) iekļaus Ministru kabineta sēdē. Provizoriski tas varētu notikt 8.novembrī," klāstīja Dreimane un atgādināja, ka gala lēmums par biroja priekšnieka apstiprināšanu būs jāpieņem Saeimai.
Valsts kanceleja kopumā konkursa pirmajā kārtā bija atlasījusi 13 pretendentu.
Dreimane informēja, ka piektdien komisija izvērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un iepazinās ar kompetento iestāžu informāciju, un pieņēma lēmumu uz otro kārtu virzīt jau pieminētos pretendentus kā atbilstošus formālajiem kritērijiem.
Viens no konkursa komisijas locekļiem Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Kažociņš pastāstīja, ka pirmajā kārtā komisija vētījusi, vai pretendenti atbilst KNAB likumā un likumā par Valsts noslēpumu noteiktajiem kritērijiem.
Piemēram, viens no kritērijiem ir augstākā izglītība, taču bija pieteikušies cilvēki, kuriem nebija šādas izglītības, vairākiem nebija atbilstošas svešvalodu prasmes. Viens no kritērijiem ir vismaz triju gadu pieredze atbildīgā amatā valsts pārvaldē vai tiesībsaizsardzības jomā – arī šim kritērijam neatbilda vairāki kandidāti, kuriem vispār nebija nekādas pieredzes valsts pārvaldē.
Konkursa komisijas locekļiem par pieņemto lēmumu domstarpību nebija.
Konkursa otrajā kārtā netika Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra informācijas tehnoloģiju drošības administrators Gunārs Bērziņš, Juridiskās koledžas pasniedzēja Ruta Mekša, detektīvaģentūras "Musa international" vadītājs jurists Gunārs Cāzers, kā arī Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults Kristaps Sautiņš.
Tālāk netika arī bijušais prokurors, pašreizējais advokāts Armands Stumbergs, juridisko un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma dalībnieks Jānis Uzulēns, pašlaik bez darba attiecībām esošais un bijušais Satiksmes ministrijas Valsts īpašuma uzraudzības nodaļas vadītājs Aivars Bauers un Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts Vladislavs Bautris.
Valsts kanceleja kopumā konkursa pirmajā kārtā bija atlasījusi 13 pretendentus.