AFI
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Loskutovs skaidroja, ka KNAB sagatavotie grozījumi paredz mainīt tā statusu – KNAB kļūtu par autonomu iestādi līdzīgi kā Latvijas Banka vai Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija.

"Ar to es negribu teikt, ka mums ir slikta sadarbība ar esošo valdību, taču mums ir svarīgi tikt pēc iespējas tālāk no politikas kopumā," sacīja Loskutovs.

Viņš uzsvēra, ka KNAB uzraudzībā ir partiju finanses un citi jautājumi, līdz ar to nav atbalstāma premjera uzraudzība. Tas gan nenozīmējot, ka KNAB vispār palikšot bez uzraudzības, jo uz iestādi attieksies visi likumi un normatīvie akti – KNAB arī turpmāk uzraudzīs Valsts kontrole, Finanšu ministrija, Satversmes aizsardzības birojs. "Nav pamata bažām, ka birojs paliks bez jebkādas kontroles," sacīja Loskutovs.

Nosakot birojam autonomas iestādes statusu, vienlaikus tiktu paredzēta tāda KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata kārtība, kas maksimāli samazinātu iespējas traucēt biroja darbu, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp neatkarību un atbildību. Likumprojekts paredz, ka KNAB priekšnieku var atbrīvot no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš neatbilst likumā minētajām prasībām, ir politiskās partijas vai tās apvienības biedrs vai arī pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas. Šo iemeslu izvērtēšanai, Ministru prezidents Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Likumprojekts paredz stiprināt biroja padomes lomu, kurai vairākos jautājumos būs lēmējinstitūcijas tiesības, tādējādi nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un nepieļaujot biroja vadības koncentrāciju tikai priekšnieka rokās. Paredzēts, ka šīs padomes sastāvā darbosies biroja priekšnieks, viņa vietnieki un četri centrālā aparāta nodaļu vadītāji.

Pēc Loskutova teiktā, likumprojekts ceturtdien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un tuvākajā laikā par to būs jālemj valdībai un Saeimai.

Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis portālam "Delfi" sacīja, ka par šādu ierosinājumu iepriekš nav spriests un arī valdības deklarācijā par Godmaņa Ministru kabineta iecerēto darbību ir noteikts, ka ir nepieciešams skaidrs regulējums drošības iestādēm un KNAB, taču parlamentārā kontrolē un Ministru prezidenta pārraudzībā. Deklarācijā gan esot atrunāts, ka tiks precizēta Ģenerālprokuratūras kompetence KNAB pārraudzībā, nosakot, ka ģenerālprokurors piedalās KNAB vadītāja iecelšanas un atcelšanas procesā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form