Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis valdībai uzdot Valsts kancelejai līdz 2009. gada 1. jūnijam izstrādāt ētikas kodeksa projektu, kurā būtu ietverta lobēšanas tiesiskās reglamentācijas normas, arī Ministru kabineta locekļiem.
Tas nepieciešams tādēļ, ka lobētāju darbības galvenokārt ir vērstas uz izpildvaras augstākā līmeņa - Ministru kabineta locekļu lēmumu ietekmēšanu. Turklāt Ministru kabineta ētikas kodeksa pieņemšana un ieviešana veicinātu un motivētu citas valsts pārvaldes institūcijas izpildīt koncepcijas prasības.

Lai pilnvērtīgi ieviestu valsts amatpersonu ētiskas uzvedības noteikumus komunikācijā ar lobētajiem, KNAB arī rosina Ministru kabinetam uzdot četrām - Ārlietu, Kultūras, Labklājības un Zemkopības ministrijai līdz 2009. gada 1. jūnijam iekļaut savos ētikas kodeksos ētiskas uzvedības noteikumus komunikācijai ar lobētājiem, savukārt līdz 2009. gada 1. septembrim visām ministrijām to nodrošināt arī padotības iestāžu ētikas kodeksos, izvērtējot lobēšanas iespējamību un veiktās lobēšanas aktivitātes.

2008. gada jūlijā valdībā apstiprinātā koncepcija par lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamību paredz iestāžu ētikas kodeksos iekļaut vairākus valsts amatpersonu ētiskas uzvedības noteikumus, piemēram, valsts amatpersonas pienākumu publiskot informāciju par komunikāciju ar lobētāju, apņemšanos norobežoties no amata pienākumu pildīšanas, ja tā saistīta ar savām un savu ģimenes locekļu ekonomiskajām interesēm, atstatīt sevi no amata pienākumu pildīšanas vai lēmuma pieņemšanas procesa situācijās, kad pieņemtais vai gatavotais lēmums var ietekmēt amatpersonas, tās ģimenes locekļu, ar to saistīto organizāciju vai to sponsoru intereses.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!