Šo variantu no vairākiem koncepcijā par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās iekļautajiem Ministru kabinetam (MK) iesaka pats birojs.
KNAB ieteiktais risinājums ir vidusceļš starp abiem pārējiem galēji atšķirīgiem variantiem: spēcīgu iekšējo un ārējo kontroli un godprātību un kompetenci, kas nodrošina paškontroli.
Biroja ieteiktais variants paredz, ka visas institūcijas īsteno noteiktu minimālo korupcijas kontroles pasākumu kopumu. Ņemot vērā darba specifiku, personāla apsvērumus un līdzšinējo pieredzi, institūcijām būs jāizvēlas tām prioritārais korupcijas kontroles pasākumu virziens.
Koncepcijā secināts, ka viens no būtiskākajiem korupcijas cēloņiem ir koruptīvas rīcības ekonomiskais izdevīgums gan kukuļdevējam, gan kukuļņēmējam. "Tāpēc apstākļos, kad sabiedrībai un tautsaimniecībai ir nācies piedzīvot ekonomisko lejupslīdi, saasinās problēmas saistībā ar korupciju," norādīts ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās koncepcijas kopsavilkumā.
Kā galvenās problēmjomas koncepcijā identificētas publiskajā pārvaldē nodarbināto atlīdzības un piešķirto pilnvaru nesamērīgums, sociālekonomiskajām izmaiņām neatbilstošās administratīvās procedūras un sodu politika, kā arī iekšējās kontroles vājums institūcijās un ārējās kontroles trūkumi.
Bez KNAB ieteiktā varianti apsvērti arī divi citi risinājumi. Pirmais variants vērsts uz iekšējās un ārējās kontroles stiprināšanu, lai nepieļautu koruptīvas darbības. Šajā gadījumā palielinātos institūciju vadītāju atbildība, tāpēc būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
"Kontroles veikšanā ir jāiesaista papildus darbinieki ar augstāku kompetences līmeni, kam nepieciešams nodrošināt 10 166 latus (gadā) uz katru papildu darbinieku," norāda KNAB. Birojs arī norāda: lai nodrošinātu pilnvērtīgu kontroli, uz pieciem līdz septiņiem lēmumu pieņēmējiem nepieciešams vismaz viens kontrolētājs, kam jābūt kompetentākam par uzraugāmajiem.
Ieviešot otro variantu, kontrole būtu samazināta vai pārtraukta vispār, jo būtu nodrošināts "godprātīgu un kompetentu darbinieku sastāvs ar augstu paškontroles līmeni". Šis variants būtu saistāms ar ievērojamu atlīdzības pieaugumu, ko esošās ekonomiskās situācijas ietvaros nav iespējams nodrošināt, atzīst KNAB.
KNAB kā šī varianta trūkumu norāda arī to, ka personāla patieso godprātības līmeni noteikt ir "ļoti problemātiski". Turklāt, apzinoties, ka kontrole ir minimāla, "korupcijas sensitīvajos amatos nodarbinātas augsti kompetentas personas" var izplānot ļoti sarežģītas shēmas, kuru atklāšana būtu neiespējama vai ļoti komplicēta.
Savukārt starp "vidusceļa" varianta ieguvumiem minēts, ka obligātais kontroles pasākumu minimums nodrošinātu vienveidīgu praksi korupcijas novēršanā visās valsts un pašvaldības institūcijās. Vidējā termiņā būtu gaidāms, ka institūcijās izveidosies pretkorupcijas kontroles vide un mazināsies korupcijas riski, nemazinoties darbinieku motivācijai. Veidotos arī pozitīvs valsts pārvaldes darbinieku tēls.
Taču KNAB min arī trūkumus, piemēram, līdzsvara punktu starp samērīgu atalgojumu un nepieciešamo kontroles apmēru ir grūti noteikt. Savukārt dažāda pieeja katrā no institūcijām apgrūtinās kopējās situācijas analīzes iespējas, salīdzināšanu un labās prakses pārņemšanu.
Tomēr KNAB sagatavotajā valdības rīkojuma projektā atbalstīts tieši "vidusceļa" variants, kura izpildi koordinēs birojs. Koncepcijā paredzēta virkne uzdevumu, piemēram, visām institūcijām būs jānosaka, kurām korupcijas riska jomās nodarbinātajām valsts amatpersonām atalgojums ir kritiski zems un nepietiekošs mājsaimniecības pamatvajadzību nodrošināšanā. Iestādēm būs arī jāsastāda vidēja termiņa plāni, kā tās novērsīs korupcijas risku ekonomiskos priekšnoteikumus.
Koncepcijā paredzēts trīs gadu laikā palielināt atalgojumu "neadekvāti zemu atalgotajos korupcijas riskam pakļautajos amatos valsts pārvaldē", lai tas sasniegtu mājsaimniecības normālai iztikai nepieciešamo apmēru.
Paredzēts arī, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām būs jānodrošina "atklāta un uz brīvu konkurenci vērsta" personāla atlases procedūru, publiskojot informāciju par visām vakancēm un īstenojot vienotu un atklātu kandidātu atlases kārtību.
KNAB līdz nākamā gada decembra vidum būs jāsagatavo normatīvais akts par iekšējās kontroles prasībām korupcijas novēršanas jomā. Ar to būtu jānovērš visi koncepcijā uzskaitītie neefektīvas institūciju organizatoriskās pārvaldes un iekšējās kontroles trūkumi.
Līdz nākamā gada beigām KNAB jāizstrādā arī grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, nosakot, ka iestādes vadītājam ir tiesības pieprasīt valsts amatpersonai informāciju par tās parādsaistību apmēru. Visām institūcijām būs jāņem vērā arī amatpersonu parādsaistību nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Parādsaistību apmērs, kas pārsniedz pusi, bet korupcijas īpaši sensitīvajos amatos 30% no amatpersonas mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem, ir korupcijas risku veicinošs.
Savukārt līdz 2012.gada beigām Valsts kancelejai (VK) sadarbībā ar KNAB būtu jāsagatavo grozījumi ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtībā. Saskaņā ar plānu, ierēdņu darba rezultātu vērtēšanas kritēriji tiktu paplašināti, vērtējot ne tikai viņu kompetenci, bet arī godprātības un ētiskuma jautājumus. Tāpat saskaņā ar KNAB ierosinājumu VK būtu jāizstrādā vienoti personāla atlases, izvērtēšanas un darbā pieņemšanas principi visās valsts un pašvaldību institūcijās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz nākamā gada septembrim jāizstrādā grozījumi likumā par pašvaldībām, nostiprinot pašvaldību izpilddirektoru atbildību par iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu pašvaldību administrācijā pēc analoģijas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Koncepciju izstrādājusi pagājušā gada sākumā izveidota darba grupa, kurā ietilpa pārstāvji no KNAB, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Latvijas Pašvaldību savienības un sabiedrības par atklātību "Delna".