Pretendentiem būs jāatbilst KNAB likuma prasībām – jābūt Latvijas pilsonim ar nevainojamu reputāciju, jāpārvalda latviešu valoda un vēl vismaz divas svešvalodas, jābūt augstākajai izglītībai un jurista kvalifikācijai, jābūt atbilstošai darba pieredzei, tai skaita vismaz trīs gadu pieredzei vadošajā amatā valsts pārvaldē un jāatbilst citām prasībām, tai skaitā nedrīkst būt ierobežojumu, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam.
Jaunie valdības noteikumi precizē, ka pretendentam jābūt zināšanām par korupcijas apkarošanu un partiju finansēšanas kontroli, bet vismaz vienu svešvalodu jāzina B2 līmenī atbilstoši Eiropas Valodas prasmes novērtējuma līmeņiem.
Konkursu paredzēts rīkot divās kārtās – pirmajā kārtā vērtējot tikai pretendentu atbilstību likumu prasībām, izskatot viņu iesniegtos nepieciešamos dokumentus.
Atlasi izturējušos kandidātus komisija aicinās uz mutiskām pārrunām, kā arī lūgs pretendentus sniegt savu redzējumu par biroja darbības prioritātēm un attīstību un rakstiski atbildēt uz komisijas sagatavotajiem jautājumiem par biroja kompetencē esošajām jomām un tiešās pārvaldes iestāžu iekšējās kontroles sistēmu.
Pretendentu atbildes vērtēs katrs komisijas loceklis individuāli, piešķirot procentus par katru atbildi un prasmi saskaņā ar valdības sagatavotu kritēriju sistēmu. Tā, piemēram, paredz, ka par nevainojamu reputāciju kandidātam piešķirs 10%, par svešvalodu zināšanām maksimāli – 5%, bet par amatam atbilstošu pieredzi un kvalifikāciju – maksimāli 85%. Komisijas locekļu individuālos vērtējumus apkopo un kopējo vērtējumu par katru pretendentu aprēķina komisijas atbildīgais sekretārs
Ja, izvērtējot pretendenta reputāciju, komisija konstatē faktus vai apstākļus, kuri nav savienojami ar biroja priekšnieka amatu vai kuri norāda uz korupcijas risku vai iespējamu pretendenta ietekmējamību, pildot biroja priekšnieka amata pienākumus, komisija šādu pretendentu noraida.
Paredzēts, ka komisija lēmumu par pretendentu atlasi pieņems vienprātīgi. Ja kāds no komisijas locekļiem iebilst pret lēmuma pieņemšanu un pieprasa balsojumu, lēmumu pieņem balsojot, ja par to nobalso vismaz četri komisijas locekļi.
Komisijas sēdēs, ja tās nav slēgtas, kā novērotāji varēs piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, ja organizācijas statūtos kā darbības mērķis ir norādīta korupcijas novēršana. Komisija varēs lūgt nevalstisko organizāciju pārstāvjiem viedokli, kuram gan būs tikai ieteikuma raksturs.
Informācija par visiem pretendentiem pēc katras konkursa kārtas noslēguma plānots publicēt Ministru kabineta tīmekļa vietnē, norādot pretendenta vārdu, uzvārdu, darbavietu un/vai amatu.
Komisija varēs piedāvāt valdībai virzīt apstiprināšanai Saeimā labāko kandidātu vai sludināt jaunu konkursu, ka visi pretendenti būs noraidīti.
Jau vēstīts, ka pērn Saeima mainīja KNAB likumu, nosakot, ka biroja priekšnieka amata kandidāti obligāti jāmeklē atklātā konkursā, kura komisijā nebūtu neviena politiķa, bet gan tikai profesionāļi. Izmaiņas KNAB likumā pērn rosināja toreizējais prezidents Valdis Zatlers – viņš piedāvāja noteikt stingrākas prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem.
Līdz tam KNAB priekšnieka izvēle netika reglamentēta un valdība vienkārši izveidoja komisiju un apstiprināja tās darbības principus un prasības pretendentiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
