KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rūpīgi pārbaudīs deklarētos dāvinājumus valsts amatpersonām, ja radīsies aizdomas, ka tā ir atlīdzība par kāda lēmuma pieņemšanu, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē paziņoja KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vilks uzsvēra, ka nav paredzēts atcelt kriminālatbildību par kukuļņemšanu vai "tirgošanos ar ietekmi". Spēkā paliek arī valsts amatpersonām noteiktie komercdarbības ierobežojumi un aizliegums saņemt ienākumus no ofšoriem.

KNAB priekšnieka vietnieks aizstāvēja viedokli, ka, izdarot grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ir jāatceļ ierobežojums amatpersonai ārpus amata pildīšanas saņemt dāvanas tikai vienas minimālās mēnešalgas apmērā gadā.

Savukārt spēkā paliks likuma norma, kas nosaka, ka attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laika posmā pirms dāvanas saņemšanas nedrīkst būt izdevusi administratīvu aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas. Tādas darbības attiecībā pret dāvinātāju amatpersona nedrīkstēs veikt arī divus gadus pēc dāvanas saņemšanas. Visas saņemtās dāvanas amatpersonai būs jānorāda savā ikgadējā deklarācijā.

Ja tiks noteikts, ka, piemēram, amatpersonai līgavainis drīkst dāvināt tikai tādu saderināšanās gredzenu, kura cena nav lielāka par minimālo algu - 120 latiem, būtu loģiski noteikt arī maksimālo summu, ko valsts amatpersona drīkst ieguldīt komercdarbībā, aizliegt viņiem pirkt nekustamos īpašumus, baidoties, ka tādējādi viņi varētu saņemt "dāvanu", norādīja KNAB priekšnieka vietnieks. Vilks uzsvēra, ka amatpersonas nevajadzētu pielīdzināt viduslaiku bruņiniekiem, kuriem visa manta bija jānodod ordeņa ziņā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma nemainīt izskatīšanai trešajā lasījumā sagatavotos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz, ka ministri, Saeimas un pašvaldību deputāti varēs lemt par savu atalgojumu, kā arī balsot par savu apstiprināšanu amatā.

Komisija atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kas ieņem ostu valdes priekšsēdētāja, ostas pārvaldnieka vai ostas valdes locekļa amatu.

Ar likuma grozījumiem valsts amatpersonai būs atļauts savienot savu amatu ar pilnvarojuma izpildi, uz kura pamata viņš rīkojas sava radinieka vārdā, ja tas nerada interešu konflikta situāciju.

Likumā būs noteikts, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

Pēc grozījumu pieņemšanas par dāvanu šā likuma izpratnē netiks uzskatīti arī apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos. Par dāvanām netiks uzskatīti arī jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus, kā arī pakalpojumi un dažādas atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku sabiedrības un kas ir publiski pieejamas.

Toties pēc KNAB ierosinājuma būs noteikts: ja valsts amatpersona ieņem vairākus amatus, rakstveida atļauja būs jāsaņem katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu ir nepieciešama atļauja. KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs iepriekšējā komisijas sēdē apgalvoja, ka līdz šim valsts amatpersonu amatu apvienošanas rekords ir 16 amati vienlaikus.

Ja par kāda amata ieņemšanu nav saņemta pārējo darba devēju atļauja, amatpersonai var uzlikt administratīvo naudas sodu un likt atmaksāt valsts budžetā gan pamatdarbā saņemto algu, gan atalgojumu, kas saņemts par amatu apvienošanu. Deputāti uzskata, ka šāds sods bieži vien par formālu pārkāpumu ir pārāk bargs. Turpmāk amatpersonu varēs pilnībā vai daļēji atbrīvot no mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas valstij un noteikt samērīgu sodu par pārkāpumu.

Kā jau ziņots, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" grozījumi tika sākotnēji rosināti, lai atļautu valsts amatpersonām būt profesionāliem sportistiem, kā arī papildināt likuma 9.pantu un noteikt, ka valsts amatpersonai atļauts saņemt naudas balvas jeb prēmijas par izciliem sasniegumiem zinātnē, mākslā vai sportā, ja tas nav aizliegts ar šo vai citiem likumiem.

9.Saeimā ir ievēlēts olimpiskais vicečempions svarcelšanā Viktors Ščerbatihs (ZZS), kurš turpina aktīvās sporta gaitas un gatavojas startēt olimpiskajās spēlēs Pekinā. Saņemt no valsts budžeta viņam kā izlases sportistam paredzēto finansējumu, kā arī Ministru kabineta piešķirtās naudas balvas par iegūtajām medaļām olimpiādē, pasaules un Eiropas čempionātā valsts amatpersonai Ščerbatiham liedz pašreizējā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" redakcija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form