Lai gan valdība atbalstījusi vispārējo ienākumu deklarēšanu, Finanšu ministrijas darba grupa, kas strādā pie šī principa ieviešanas, “dara visu iespējamo”, lai atgrieztos pie ienākumu deklarēšanas, sākot no konkrētās summas, kam kategoriski nepiekrīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, piektdien Latvijas radio diskusijā pauda biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs.
Loskutovs piektdien Latvijas Radio “Doma laukuma” programmā stāstīja, ka valdības un KNAB domas sakrita, kad valdība atbalstījusi vispārējās deklarēšanas ieviešanu, taču tagad darba grupa strādā citā virzienā. “Mums tas nav pieņemams. Kategoriski,” sacīja KNAB priekšnieks.

Komentējot politiķu nostāju šajā un citos ar korupcijas apkarošanu saistītos jautājumos, viņš sacīja, ka daudz ko nosaka politiska griba, un ir gadījumi, kad politiskās gribas trūkst, bet ir gadījumi, kad “politiskā griba vērsta pretējā virzienā’.

Loskutovs atzina, ka korupcijas līmenis valstī joprojām ir augsts. “Es būtu nepamatoti optimistisks, ja teiktu, ka pāris gadu laikā tas būtiski samazināsies. Taču mūsu uzvara ir tāda, ka amatpersonas tagad baidās ņemt kukuļus. Agrāk bija pilnīgās nesodāmības sajūta,” pauda Loskutovs.

Loskutovs uzsvēra, ka vispārējā deklarēšana būtu nepieciešama, lai pārbaudītu arī amatpersonu ienākumus, kuru ienākumu pārbaude vēl jāpilnveido. Viņš norādīja, ka vairāk nekā 160 amatpersonas, kuras deklarēja skaidrās naudas uzkrājumus virs 50 000 latu, iespējams uzrādīja nepatiesas summas.

“Dzīve rāda, ka tās ir nereālas summas, jo, kad Valsts ieņēmumu dienests sācis pārbaudīt šo personu deklarācijas, viņi sākuši “ātri ātri pārvietot komatus”. Tikko sākuši pārbaudīt – un komati ātri, ātri sākuši braukt, [lai samazinātu uzrādītos ienākumus],” klāstīja Loskutovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!