Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā atvērto durvju dienā notiek KNAB darbinieka ekipējuma demonstrējumi, tikšanās ar KNAB izmeklētājiem un informācija par ikdienas darbu.
Foto: F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata konkursa otrajai kārtai tiek virzīti divi pretendenti, informē Ministru kabinetā.

Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis informēja, ka nākamā komisijas sēde paredzēta trešdien, 31.maijā, kad tiks uzklausīti abi tālāk virzītie pretendenti. Šajā dienā komisija arī pieņems lēmumu, kuru no pretendentiem virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Gala lēmums jebkurā gadījumā būs jāpieņem Saeimai. Abu personu vārdus un nodarbošanos Citskovskis atteicās atklāt, taču apliecināja, ka deviņi pretendenti pārstāvot visdažādākos sabiedrības slāņus.

Citskovskis pastāstīja, ka lēmums pieņemts, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus. Pirmajā kārtā tika veikts formāls atbilstības izvērtējums nepieciešamajiem kritērijiem - atbilstoša izglītība, valodas zināšanas, darba pieredze, sodāmības neesamība un iespēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Iemesli, kāpēc septiņi kandidāti atbiruši, bijuši saistīti, piemēram, ar neatbilstošām svešvalodu zināšanām, izglītības neesamību un liegumu piekļūt valsts noslēpuma objektiem.

"Jānorāda, ka atsevišķi pieteikumi bija ļoti nekvalitatīvi sagatavoti. Bija tikai pieteikums un CV (dzīvesgājums), taču nebija papildus dokumenti - ne izglītības dokumenti, ne valodas zināšanu apliecinoši dokumenti. Tas vairāk bija mēģinājums pieteikties konkursam - paskatīties, kas notiks," uzsvēra VK vadītājs.

Otrajā kārtā tiks veiktas pārrunas ar abiem pretendentiem, kurā viņi sniegs savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un attīstības perspektīvām. Tāpat komisija noskaidros šo personu pieredzi operatīvajā un izmeklēšanas darbā.

Satversmes aizsardzības birojs ir sniedzis pozitīvu atbildi par iespēju šīm abām personām saņemt pielaidi valsts noslēpuma objektiem, piebilda Citskovskis.

Pēc pretendentu uzklausīšanas komisija viņus novērtēs un pieņems lēmumu par virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Normatīvie akti pieļauj situāciju, kad tālāk tiek virzīti abi pretendenti, taču Citskovskis nevēlējas spekulēt par to, kāds varētu būt komisijas lēmums.

Konkursā uz KNAB priekšnieka amatu kopumā bija pieteikušies deviņi kandidāti. Iepriekš, komentējot konkursu, ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) stāstīja, ka pieteikušies arī kandidāti no tiesībsargājošajām iestādēm.

Tostarp netika izslēgta iespēja, ka uz amatu varētu būt pieteikušies atsevišķi prokurori un drošības dienestu darbinieki.

Tāpat premjers 15. maijā izteicies, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB), pārbaudot kandidātus un vērtējot pielaides valsts noslēpuma objektam piešķiršanu, daļai pielaidi piešķīris, bet daļai toreiz pārbaudes vēl turpinājušās.

Jau vēstīts, ka pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.

Tags

Jaroslavs Streļčenoks KNAB Korupcija Māris Kučinskis Saeima Satversmes aizsardzības birojs

Comment Form