Ko redzēt festivālā 'Lampa' – iesaka sabiedrībā zināmi cilvēki  (25)

Lai neapjuktu plašajā "Lampas" piedāvājumā un nepalaistu garām kāroto notikumu, ikvienam ir iespēja izveidot savu programmu, izmantojot festivāla mājaslapā pieejamo rīku "Mana programma". Tajā var atlasīt pasākumus atbilstoši savām interesēm un vieglā, pārskatāmā veidā izveidot savu "Lampas" notikumu sarakstu, kuru viegli pārskatīt arī telefonā.

Īpašo "Lampas" pasākumu TOP 5 sagatavojuši arī piecu dažādu nozaru pārstāvji un sabiedrībā zināmas personības. Iedvesmojies un uzzini, ko šogad festivālā baudīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrs Ņikita Bezborodovs, filmas "Dvēseļu putenis" galvenās lomas atveidotājs Oto Brantevics, TV personība Lelde Ceriņa, grupas "Prāta vētra" menedžere Aija Auškāpa un klimatam draudzīga dzīvesveida entuziasts Edgars Feščenko.

Sarakstā zemāk redzami "Lampas" uzrunāto cilvēku izvēlēto diskusiju nosaukumi un viņu skaidrojums, kāpēc tieši konkrētais pasākums izpelnījies uzmanību.

Jau ziņots, ka festivālā ar trim diskusijām piedalīsies arī "Delfi", kas šogad kļuvis par vienu no "Lampas" oficiālajām norises vietām.

2. Diskusija "Kam tev psihologs?" – tāpēc, ka gribu zināt, kā paši psihologi redz savas profesijas vietu un lomu mūsdienu sabiedrībā.

3. Diskusija "Zēns. Balets. Vīrietis." – tāpēc, ka mīlu baletu un gribu izmantot šo iespēju palūrēt pa šķirbiņu aizkulisēs.

4. Diskusija "Veselība. Izglītība. Darbs." – ne tāpēc, ka pats piedalīšos, bet tāpēc, ka nevaru īsti paredzēt, kā izvērtīsies diskusija starp trīs tik saistīto nozaru tik dažādajām ministrēm

5. Stereotipu šovs – tāpēc, ka, šķiet, beidzot ir atrasta pareizā forma, kā runāt par tik polarizējošu jautājumu kā dzimumu līdztiesība.

2. "Dzīvnieks ≠ dzīvs nieks" – jo beidzot ir jāpienāk dienai, kad pret dzīvniekiem izturēsimies kā pret dzīvām radībām, nevis rotaļlietām. Cilvēki pēdējā laikā norobežojas no dabas, uzskatot, ka cilvēks nav daļa no tās. Šādas attieksmes dēļ cieš arī dzīvnieki, kas tiek uztverti kā rotaļlietas, būtnes, kurām nav jūtu un kuras nejūt sāpes.

3. "Mītu atspēkošana – vegānisms" – tāpēc, ka publiskajā vidē beidzot ir jāizskauž mīti un meli par vegānismu. Tos daudzi izplata, cenšoties attaisnot savu uzturu. Lielai daļai cilvēku iekšēji ir kauns par to, ka viņu pārtika maksājusi kādam dzīvniekam dzīvību. Daudzi saprot, ka garšu vērtēt augstāk par dzīvību ir nepareizi. Lai pasargātu sevi no iekšējiem pārmetumiem, kā arguments tiek izmantoti dažādi mīti par proteīniem, kalorijām, vitamīniem un naudu.

4. "Vai latviešu jaunieši ārzemēs ir latvieši?" – jo senie latviešu ticējumi un tikumi krīt aizvien dziļāk aizmirstībā. Situāciju pasliktina latviešu jauniešu izceļošana. Esmu runājis ar daudziem, kuri ir aizbraukuši, kuri plāno braukt, un varu secināt, ka lielai daļai latvietība gandrīz neko nenozīmē. Kamēr Latvijā nav jauniešiem labvēlīgas ekonomiskās situācijas un izglītības sistēmas, ir svarīgi diskutēt, domāt un ieguldīt līdzekļus, lai latvieša identitāte aizbraukušajos jauniešos nepazūd.

5. "Latvijas un Krievijas attiecības pēc globālās pandēmijas" – jo Ķīnas vīruss ir atstājis sekas gandrīz ikkatrā jomā, arī ārpolitikā. Attiecības ar Krieviju gandrīz vienmēr ir bijis sarežģīts jautājums. Kas notiks starp Latviju un Krieviju, kad globālā pandēmija ir tuvu beigām, sevišķi Baltkrievijas protestu gaismā, ir tēma, par kuru ir ļoti noderīgi diskutēt.

2. Diskusija "Tieša runa ar Krīvēnu jeb Kāpēc tu man stāsti par to HIV??" – kāpēc man būtu jāklausās kaut kas par HIV? Tas taču neattiecas uz mani! Tieši šāda ir visbiežāk sastopamā cilvēku reakcija, kad par to dzird pirmo reizi. Laiks kliedēt aizspriedumus.

3. Ir podkāsta Šķiltava speciālizlaidums "Kā sociālie tīkli ietekmējuši žurnālistu attiecības ar savu auditoriju?" – žurnālistika ir mainījusies pēdējos desmit gados, un ne tikai pielāgojoties mobilajām ierīcēm. Tas ir interesants process, kuru būtu vērts papētīt.

4. Diskusija "Dezinformācijas ietekme(ļi): velkam folijas cepurītes" – kritiski analītisks informācijas patēriņš ir gluži kā presīte – tās nebūs, ja netrenēsi.

5. Diskusija "Sistēmas bērni. Kā izkļūt no apburtā loka?" – emocionāla un joprojām ļoti aktuāla tēma, lai visi bērni varētu augt laimīgi.

2. Saruna "Laužam siltumapgādes mītus!" – kas ir videi draudzīgāk un maciņam izdevīgāk – izcept 100 maizes klaipus vienuviet, vai tos pašus 100 kukulīšus katru savas mājas krāsnī?

3. Ir podkāsta Šķiltava speciālizlaidums "Kā sociālie tīkli ietekmējuši žurnālistu attiecības ar savu auditoriju?" – jo šīs attiecības ikdienā ietekmē ikvienu, kas lasa, skatās, klausās un iedziļinās.

4. Dubultintervija "Ekonomikas veselība – pasaulē, Eiropā, Latvijā" – iespēja uzzināt, kā dzīvosim pēc dažiem gadu desmitiem un kā jaunajā pasaulē rīkoties "cilvēkam parastajam".

5. Diskusija "No pagrīdes līdz arēnai: kāpēc būt "underground" mūziķim Latvijā?" – tāpēc, ka mūziķu popularitāte ir mana ikdiena, un vienmēr ir interesanti vērot, kas vienus mūziķus padara par zvaigznēm, bet citus tādos pašos apstākļos – nē.

2. Diskusija "Vai saules elektroenerģijas ražošanai Latvijā ir nākotne?" – saules enerģiju Latvijā izmanto maz, taču saules mikroģenerācijas staciju izmantošanā šobrīd vērojama sprādzienveida pieauguma tendence. Diskusijā būs iespēja uzzināt, kādēļ tā.

3. Diskusija "Ieguldījumu plašumos" – iespēja rast atbildes uz jautājumiem par ieguldījumu veikšanu un iespējām. Vai investēt var ikviens, un vai to vispār vajag darīt

4. Diskusija "Vide un ekonomiskā atveseļošanās: kāds sakars?" – jo Covid-19 sekas ir jūtamas. Diskusijā būs iespēja parunāt par to, ar ko mēs riskējam, neņemot vērā dabas vajadzības mūsu nākotnes plānošanā.

5. Diskusija "Kad katrā ģimenē Latvijā būs elektroauto?" – jo globālās tendences liecina, ka elektromobilitātes sektora tehnoloģiskā attīstība pasaulē ir uzņēmusi ievērojamu tempu.