Foto: Publicitātes attēli
Pēc trīs nedēļām, 20. un 21. augustā, Cēsu pilsētvidē, tiešsaistē un kopā skatīšanās vietās visā Latvijā notiks septītais sarunu festivāls "Lampa" ar virstēmu cieņa. Vairāk nekā 200 notikumu divās dienās būs iespējams piedzīvot bez maksas klātienē Cēsīs, tiešraidē festivāla mājaslapā "festivalslampa.lv", ka arī kopā skatīšanās vietās visā Latvijā.

"Lampa" rīkotāji iesaka katram, kurš plāno pasākumu apmeklēt, izmatot festivāla mājaslapā pieejamo rīku "Mana programma". Tajā var atlasīt pasākumus atbilstoši savām interesēm un vieglā, pārskatāmā veidā izveidot savu "Lampas" notikumu sarakstu.

"Lampa" notiks 20. un 21. augustā. Sīkāka informācija par festivālu un tā programmu pieejama šeit.

Gatavojoties festivālam, īpašo "Lampas" pasākumu TOP 5 sagatavojuši arī piecu dažādu nozaru pārstāvji un sabiedrībā zināmi cilvēki. Uzziniet, ko šogad festivālā baudīs "Accenture Latvija" vadītājs Maksims Jegorovs, kulinārijas blogeris, recepšu grāmatas "Piparēdiens" autors un labdarības biedrības "Pipars" dibinātājs Rojs Puķe, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Zaiga Pūce, repere BDM un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītājs, pašaizliedzīgs un nenogurdināms feldšeris Rafaels Ciekurs.

Sarakstā zemāk redzami "Lampas" uzrunāto cilvēku izvēlēto diskusiju nosaukumi un viņu skaidrojums, kāpēc tieši konkrētais pasākums izpelnījies uzmanību.

Maksims Jegorovs, "Accenture Latvija" vadītājs

Foto: Privātais arhīvs

1. Darbnīca "Ko es nezinu par sevi un citiem? Reliģija." – Šogad mani uzrunāja virkne Garīguma skatuves pasākumu – tie ir veltīti tēmām, ar kurām es savā "burbulī" saskaros vismazāk.

2. "Izglītojamo intervija ar bijušo izglītības ministri." – Ir ļoti svarīgi, lai jaunais Augstākās izglītības likums palīdzētu mūsu augstskolām motivēt jauniešus palikt mācīties Latvijā.

3. Saruna "Trauslā robeža starp pagātnes mītu dekonstruēšanu un jaunu mītu radīšanu." – Pagātne var traucēt vai palīdzēt būvēt nākotni – viss atkarīgs no sabiedrības vai cilvēka izvēles.

4. Saruna "Ceļš uz pašcieņu budismā." – Pēdējo divu gadu laikā esmu daudz laika veltījis reliģiju pirmavotu studēšanai. Pašcieņa ir viens no svarīgiem atsperes punktiem visās reliģijās.

5."Kā pārdzīvot pasaules galu?" – Vai nav forši padomāt par über-beigām, tuvojoties festivāla noslēgumam?

Rojs Puķe, kulinārijas blogeris, recepšu grāmatas “Piparēdiens” autors


Foto: Publicitātes foto
1. "Par Maizi... Par Maizi? Par Maizi!" – Maize ir kulinārijas pamats un viens no produktiem ar senāko vēsturi. Mums, latviešiem, maizei vienmēr bijusi goda vieta kāzās, kristībās un citās svētku dienās. Sāli, maizi un sudrabu deva līdzi, liekot bērnu šūpulī. Pats šobrīd strādāju pie savas ceptuves un zīmola izveides, tāpēc šī tēma mani interesē jo īpaši!

2. "Covid-19 ietekme uz pārtikas nozari: Nākotnes Ēdienkarte." – Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ārkārtas situācija ir būtiski ietekmējusi mūsu ēšanas un pārtikas iegādes paradumus. Uz kādu modeli ejam, un kas kļūs aktuāls tuvākajā laikā?

3. "Plastmasas piesārņojums: kā novērst tuvojošos krīzi?" – Esmu zaļi domājošs, un diskusija par plastmasas piesārņojumu ir aktuāla jau vairākus gadus. Manuprāt, mazumtirdzniecībā izmaiņas notiek pārāk lēni, jo sekas mūsu bezdarbībai ir katastrofālas! Vēlos dzirdēt ekspertu spriedumus un domas.

4. "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs." – Tā kā esmu ēdienu blogeris un ēdiens ir mans darbs, ne tikai nepieciešamība, es uz to skatos caur savu, blogera, prizmu. Interesē uzzināt citu cilvēku viedokļus.

5."Ēst nedrīkst izmest." – Kopš 2020. gada sākuma neesmu izmetis neko no pārtikas produktiem! Sagaidot 2020. gadu, tā bija mana apņemšanās, to turpinu ievērot. Tāpēc man šī tēma šķiet saistoša.

Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda direktore


Foto: Publicitātes attēli
1. "E-demokrātija vai ne-demokrātija?" – Šī ir SIF rīkota diskusija, kurā pati piedalīšos. Pēdējā laikā bieži domāju par to, vai IT tehnoloģiju laikmetā digitālie rīki palīdz cilvēkiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā, vai, gluži pretēji, to kavē. Vai zemā līdzdalības aktivitāte ir saistīta ar nepieejamību vai attieksmi? Kas katru no mums motivētu kļūt par aktīvāku Latvijas pilsoni, un kā aktīvu iesaisti panāk skandināvi?

2. "Privātuma apspiešana un personas brīvība" – Vēsturē privātuma apspiešana ir ļoti izplatīta, un līdzekļi, ar kādiem tas paveikts, – labi zināmi, izpētīti un atkārtojas. Mums tuvāko pieredzi – privātuma apspiešanu Padomju Savienībā – īpaši smalki ir aprakstījis britu vēsturnieks un rakstnieks Orlando Faidžīzs grāmatā "Čukstētāji". Mani interesē uzzināt sarunas dalībnieku viedokli par to, kāpēc cilvēce atkārtoti to pieļauj un, varētu pat teikt, no jauna iekrīt tajos pašos slazdos.

3. "Darbnīca "No stereotipiem līdz genocīdam viens metrs" – Šis pasākums manu uzmanību piesaistīja gan ar tēmu, gan ar to, ka tā ir darbnīca, nevis diskusija. Pieņemu, ka šeit dalībnieki varēs līdzdarboties. Manā ikdienas darbā bieži nākas strādāt ar jautājumiem, kas skar diskriminētās grupas, un es redzu, ka diskriminācijas pamatā bieži ir stereotipi. Būs interesanti kopā ar citiem pameklēt veidus, kā veicināt dažādības pieņemšanu un aizspriedumu mazināšanu.

4. "Vai skatītājs var uzticēties kinorežisoram?" – Kino nav tas mākslas veids, kurā labi orientējos, taču mani vienmēr ļoti iespaido labas filmas. Mēdzu domāt par to, cik no redzētā ir dzīves atspoguļojums, cik – režisora radīta ilūzija. Tā kā sarunas pieteikumā minēts viltus ziņu aspekts, ar kuru ikdienā nākas strādāt, nolēmu, ka šī saruna man noderēs gan privātai, gan profesionālai pilnveidei.

5. "Ko laikmetīgā māksla var piedāvāt garīgās veselības uzlabošanai un sociālās atstumtības mazināšanai senioru vidū?" – SIF šogad īsteno kampaņu "Laiks darīt tagad", kurā aicina cilvēkus neiekrist vecuma stereotipu slazdos, saskatīt cilvēku un viņa talantus un prasmes aiz gadskaitļiem. Covid-19 laiku distancēšanās dēļ visgrūtāk bija pārdzīvot pusaudžiem un senioriem. Abas šīs grupas pastiprināti izjuta garīgās veselības pasliktināšanos. Šī diskusija pievērš uzmanību šobrīd ļoti aktuālam jautājumam un piedāvā meklēt radošus risinājumus. Ļoti vēlos dzirdēt, kādi tie varētu būt un kā tos ieviest. Varbūt arī es varu palīdzēt.

BDM, repere

Foto: Publicitātes foto

1. "Vai dažādība ir sinonīms sašķeltībai?" – Manuprāt, šī diskusija ietver aktuālu tematu par saliedētību sabiedrībā. Sabiedrība šobrīd ir ļoti polarizēta, un tikai kopīgu diskusiju ceļā mēs varam rast un atgūt kādu harmoniju, mēģināt pieņemt viens otra viedokļus un mācīties viens no otra to darīt.

2. "Politiķu disko" – Bieži vien mēs politiķus uztveram kā kaut ko pārdabisku vai pārcilvēcisku, bet mūzika vai mūzikas gaume spēj ļoti trāpīgi raksturot cilvēku. Šī, manuprāt, ir lieliska iespēja ar citu perspektīvu paskatīties uz šiem cilvēkiem, kuri ietekmē valsts attīstību un netieši arī katru mūsu ikdienas soli. Mazliet provokatīvs Politiķu disko varētu būt ne tikai jautra laika pavadīšana, bet faktiski tāda maza atkāpe, lai tuvāk iepazītos ar personām un personībām, kas vada mūsu valsti.

3. Stand-up izrāde "Es un klimats. Kāds sakars?" – Klimata pārmaiņas un vides jautājumi, no vienas puses, ir ļoti aktuāli, par tiem diskutē dažādos līmeņos, bet, no otras puses, tas kļūst par diezgan nodrāztu tematu. Cilvēki ir noguruši no diskusijām par klimata pārmaiņām un to, ko mēs katrs varam darīt, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Man šķiet interesanti paskatīties uz šiem tik pierastajiem jautājumiem caur humora prizmu. Tas var nest, pirmkārt, jaunas vēsmas jau zināmā diskusijā, otrkārt, ieinteresēt tos cilvēkus, kuri nekad nav aizdomājušies par ekoloģijas jautājumiem.

4. "Vai "zaļš" ir ilgtspējīgs? Vai ilgtspējīgs ir zaļš?" – Nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi sevi pozicionē kā ilgtspējīgus un zaļi domājošus, bet viņu ikdienas darbības vai biznesa prakses nereti liecina par pretējo. Ja nav sanācis par to aizdomāties, domāju, šī diskusija sniegs labu ieskatu tēmas dziļākajā būtībā.

5. "Cieņa Latvijā: parunāsim?" – Pēdējā laikā arvien biežāk redzam, ka Covid-19 ir polarizējis sabiedrību, arvien biežāk piedzīvojam dažādas savstarpējas necieņas izpausmes ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī politikā, ģimenēs u. tml. Mums ir jāmācās vienam otru cienīt, pieņemt un konstruktīvi risināt problēmjautājumus. Šīs diskusijas tēma, manuprāt, ir labs sākums sarunai par to, kā veidot cieņpilnas attiecības ar līdzcilvēkiem.

Rafaels Ciekurs, NMPD brigāžu atbalsta centra “Krasts” vadītājs, feldšeris


Foto: Publicitātes foto
1."Cieņpilna dzīve ģimenei, kurā ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks" – Cilvēks piedzimst viens un nomirst viens. Dzimšanu lielākoties mēs sagaidām ar prieka gavilēm, bet, kad jābūt kopā ar cilvēku viņa pēdējā dzīves posmā, tas nereti rada problēmas, apgrūtinājumus, neiecietību. Jebkuram cilvēka dzīves posmam dzīves kvalitātes jēdziena izpratnē ir jābūt cieņpilnam.

2. "5 pārmaiņas veselības aprūpē pēc Covid-19" – Pandēmijas ietekmē notika milzīgi straujš informāciju tehnoloģiju izrāviens, it īpaši veselības aprūpes sistēmā. Dzīve pēc pandēmijas veselības aprūpē būs pieejamāka un ātrāka, jo laiks šeit ir izšķirošs faktors. Interesanti, kādas pārmaiņas būs diskusijas dalībnieku uzmanības lokā.

3. "Vai laimīga dzīve ir iespējama visiem?" – Izcila tēma šodienas vajadzību un realitātes kontekstā. Ikviens cilvēks ir individuāls, ar savām vajadzībām un personību. Ikvienam ir tiesības dzīvot mūsdienu sabiedrībā neatkarīgi no tā, vai viņš ir funkcionāli ierobežots, nespēj pārvietoties, runāt vai redzēt. Iekļūt ēkā ar ratiņkrēslu. Varēt lasīt Braila rakstā publiskās vietās pieejamas norādes. Bet vai mēs mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spējam ikvienam radīt apstākļus dzīvei iekļaujošā sabiedrībā?

4. "Cik lielā ēnā ir tava pašcieņa?" – Darbs, kuru mēs darām, nav tikai skrējiens pēc sudraba dālderiem. Tā ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa, darbā ir jābūt drošiem, motivējošiem darba apstākļiem. Nereti daudzi pārmet valsts pārvaldei tālredzības trūkumu, kaut arī paši saka "jā" aplokšņu algai, ilgtermiņā liedzot sev to, kas pienākas katram. Kā mums ar pašcieņu darba vidē?

5. "Reps, roboti un rējieni" – Atslodzei noteikti iesaku šo! Gudrs, izglītots un skaists suns spēj iekarot ikvienu sirdi, un kinoloģijas paraugdemonstrējumi noteikti apliecinās daudziem tuvo apgalvojumu – jo labāk es iepazīstu cilvēkus, jo vairāk iemīlu suņus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!