Foto: Shutterstock

Valdošās koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē pirmdien, 15. februārī, panākusi vienošanās, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā, vēl sēdes laikā ar ierakstu tviterī paziņojis Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.

Šī vienošanās par atbalstu ģimenēm ar bērniem Covid-19 krīzes laikā vairākiem koalīcijas partneriem ir politiski tik svarīga, ka atšķirībā no citām reizēm netiek gaidītas sadarbības sanāksmes beigas un preses konference pēc tās, bet gan sēdes laikā informācija izplatīta politiķu profilos tviterī. Par atbalstu šai idejai vēl pirms sanāksmes sākuma paziņoja arī pats valdības vadītājs.

Par ko vienojas

"Sadarbības sanāksmē panākta vienošanās, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā. Liels paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja tam notikt! Mazas, bet svarīgas uzvaras sajūta!" rakstīja Dzintars.

Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (NA), tviterī paužot prieku par panākto vienošanos, precizē, ka "atbalsts ir iecerēts par visiem tiem bērniem par kuriem pienākas un tiek izmaksāts ģimenes valsts pabalsts – bērni vecumā no gada līdz 15 gadiem un no 15 gadiem līdz 20 gadiem vecumam, ja mācās, un papildus arī par visiem bērniem no piedzimšanas brīža līdz viena gada vecumam".

Parādnieks arī piebildis, ka otrdien, 16. februārī, vēl tikai būs valdības lēmums, un vēl esot arī "jautājums vietā – būs vēl jānosaka uz kādu termiņu šis atbalsts attieksies", proti, vai tas attieksies arī uz šajā laikā jaundzimušajiem. Uz tādu jautājumu Parādniekam bija jāatbild tviterī.

Turpinot atbildēt uz jautājumiem tviterī, Parādnieks arī paskaidroja, ka Nacionālās apvienības priekšlikums bija izmaksāt 250 eiro arī par bērniem no 20 līdz 24 gadu vecumam, ja studē. "To diemžēl nepieņēma," skaidro politiķis.

Preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) pastāstīja, ka likumprojekts par šāda pabalsta izmaksu jau otrdien tiks apstiprināts Ministru kabinetā. Patlaban izskatās, ka to nevarēs paspēt izmaksāt kopā ar kārtēji valsts ģimenes pabalsta maksājumu martā, bet tas varētu būt atsevišķi marta laikā, atzina ministre.

Ministre arī atbilda, ka šis pabalsts aptvers vismaz 358 344 bērnus jeb visus tos, par kuriem tiem maksāts ģimenes valsts pabalsts un bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam.

Dzintars savukārt pavēstīja, ka vienošanās paredz, ka šo vienreizējo pabalstu saņems arī vecāki par jaundzimušu bērnu, kas būs nācis pasaulē ārkārtējās situācijas laikā, kas patlaban noteikta līdz 6. aprīlim.

Dzintars, kura vadītais politiskais spēks īpaši virzīja šo jautājumu, norādīja, ka šāds atbalsts ir ne tikai praktiska palīdzība, bet arī morāla kompensācija ģimenēm par to, kas šajā laikā ir jāizcieš. NA līderis pateicās visiem koalīcijas partneriem par spēju panākt vienošanos.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), pozitīvi vērtējot šo vienošanos, atzina, ka tā nākusi īstajā brīdī, jo sabiedrības izturētspēja ir uz kritiskās robežas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes par šo vienošanos sacīja, ka valdībai ir svarīgas ģimenes un ka "šis ir viens konkrēts lēmums, lai parādītu, ka šie nav tikai vārdi, jo mēs izprotam, cik grūti ir ģimenēm ar bērniem Covid-19 apstākļos".

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda gandarījumu un sacīja, ka krīzē jāatbalsta vājākie un tie, kas nodrošina valsts pastāvēšanu, un tie ir bērni, kuri jau pavisam drīz būs valsts uzturētāji. "Cik izglītoti, cik psihoemocionāli noturīgi, cik pateicīgi savai valstij, no tā būs atkarīga mūsu valsts pastāvēšana," uzsvēra Bordāns.

Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāts Gatis Eglītis tviterī minējis, ka no valsts budžeta tas prasītu 170 miljonus eiro.

"Malači. Tagad tikai operatīvi virzīt jautājumu apstiprināšanai, tad sākt izmaksu, lai jau tuvākajā laikā bērnu vecāki saņemtu atbalstu," tā koalīcijas lēmumu tviterī novērtējis Zaļo un zemnieku savienības frakcijas līderis Uldis Augulis. Arī opozīcija pagājušā nedēļā nāca klajā ar savu piedāvājumu krīzes laika atbalstam ģimenēm.

Tomēr koalīcija pagaidām nav vienojusies par atbalstu labklājības ministres Petravičas priekšlikumam par 200 eiro atbalstu arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. "Sadarbības sanāksmē šodien atbalstu neguva, bet mēs no tā neatkāpsimies un turpināsim par to diskutēt dažādos līmeņos," rakstīja ministre tviterī.

"Arī senioriem pandēmijas laikā ir grūtāka dzīve. Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Atbalsts viņiem izmaksātu aptuveni 100 miljonus eiro, kas ir krietni mazāka summa nekā 250 miljonu eiro, ko valsts ieguldīja "AirBaltic", kas, iespējams, drīz atkal lūgs palīdzību," norāda Petraviča. Ministre ar šādu priekšlikumu bija nākusi klajā jau pagājušā nedēļā.

No partneru teiktā preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes bija noprotams, ka vēl turpināsies diskusijas par iespējamu atbalstu citām sabiedrības grupām un nozarēm Covid-19 krīzes laikā.

"Delfi" jau ziņoja, ka pusstundu pirms pirmdienas, 15. februāra, pēcpusdienā uz kārtējo sadarbības sanāksmi pulcējas valdošās koalīcijas partijas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar ierakstu tviterī pauda atbalstu partneru piedāvātajai idejai par 500 eiro vienreizēja atbalsta izmaksu par katru bērnu ģimenēm, kurās aug bērni.

Tāpēc bija jau paredzams, ka sanāksmē varētu tik pieņemts galīgais lēmums par koalīcijas atbalstu šai idejai, kas emocionāli un gari tika apspriesta pagājušās pirmdienas sēdē un kopš tā laika arī sociālajos medijos un plašāk sabiedrībā. Pirmā ar šādu piedāvājumu nāca klajā Nacionālā apvienība, kuru aktīvi atbalsta Jaunā konservatīvā partija, bet zināmas šaubas pauduši "Jaunās Vienotības" un "KPV LV" pārstāvji.

"Ieilgstot krīzei, būtiski sniegt ātru un viegli sasniedzamu atbalstu iedzīvotājiem. Šodien sadarbības partneriem piedāvāšu lemt par 500 eiro vienreizēju atbalstu ģimenēm ar bērniem. Aicināšu pabalstu izmaksāt par katru ģimenē audzināmo bērnu," rakstīja Kariņš.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" atzina, ka premjers atbalsta palīdzības sniegšanu visām ģimenēm ar bērniem, neatkarīgi no kādiem īpašiem kritērijiem, kā arī uzskata, ka ar atbalsta sniegšanu nevar kavēties.

Iepriekš gan Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) publiski bija pauduši šaubas, vai tāds atbalsts būtu jāizmaksā visām ģimenēm, tajā skaitā arī tām, kuru ienākumi nav samazinājušies krīzes laikā.

Ekonomisti atbalsta

Kariņš pirmdien tikšanās laikā ar Latvijas vadošiem ekonomistiem bija vienisprātis, ka pašreizējā situācijā ir atbalstāma ideja par ātru vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus nepieciešams strādāt pie Covid-19 atbalsta pasākumu uzlabošanas, kā arī risinājumiem tautsaimniecības stabilizēšanai, ņemot vērā, ka pandēmijas ietekme turpināsies visu 2021. gadu, portālu "Delfi" informēja Sabajevs.

Diskusijā no ekonomistu puses izskanēja viedoklis, ka pašreizējā situācijā vienreizējs atbalsts plašai iedzīvotāju grupai ir pieļaujams gan no sociālās, gan ekonomiskās, kā arī fiskālās politikas viedokļa. Būtiskākais nosacījums tā izmaksāšanā būtu ātrums. Ministru prezidents bija vienisprātis ar ekspertiem, paužot, ka atbalstīs šādu priekšlikumu gaidāmajās diskusijās ar valdības partneriem.

Tāpat diskusijas laikā izskanēja viedoklis, ka valdībai kopā ar ekspertiem, sociāliem un sadarbības partneriem ir jāuzlabo Covid-19 pandēmijas laikā esošā atbalsta sistēma, padarot to daudz pieejamāku visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus negatīvi ietekmējusi koronavīrusa izplatība.

Jau šobrīd nepieciešams strādāt pie risinājumiem tautsaimniecības stabilizēšanai un konkurētspējas stiprināšanai, jo pandēmija turpinās ietekmēt ekonomiku un sabiedrības dzīvi vēl visu 2021. gadu. Gan Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, gan vadošie zinātnieki izstrādā drošus sadzīves algoritmus dažādās jomās, lai radītu iespējas sabiedrībai un tautsaimniecībai sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju līdz brīdim, kad ar vakcinācijas un ierobežojumu palīdzību koronavīrusa izplatība būs pastāvīgi samazināta un kontrolējama.

Ministru prezidents ar tikšanās dalībniekiem vienojās, ka šādas tikšanās nepieciešamas arī turpmāk.

Tikšanās dalībnieki bija Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns un "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, "SEB" ekonomists Dainis Gašpuitis, un "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tikšanās notika attālinātā režīmā.

Reiram bija savs skatījums

"Delfi" jau ziņoja, ka dažas dienas pēc tam, kad finanšu ministra Jāņa Reira (JV) izteikumi intervijā par iespējamo atbalstu ģimenēm ar bērniem Covid-19 pandēmijas laikā raisīja plašu kritiku sociālajos medijos, ministrs ceturtdien, 11. februārī, nācis klajā ar savu piedāvājumu.

Reirs rosināja piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām, lai ikvienam bērnam ir nodrošināta pilnvērtīga attīstība. "Šāda atbalsta mērķis ir mazināt nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību Latvijā," norāda ministrs paziņojumā presei.

"Nav laika kavēties ilgās diskusijās, ir jārīkojas ātri. Tuvākajā laikā nāksim klajā ar precīziem priekšlikumiem. Vecāki, kas radījuši bērnus, tādējādi ir snieguši ļoti nozīmīgu pienesumu mūsu valsts attīstībai un nākotnei, un rūpes par jaunās paaudzes audzināšanu ir nenovērtējams ieguldījums. Tādēļ ģimenes ar bērniem, kas pakļautas vislielākajai finansiālajai nedrošībai, ir grūtā brīdī jāatbalsta," uzskata Reirs.

Reira piedāvātais bija turpinājums valdošajā koalīcijā sāktajai un plašu rezonansi sabiedrībā guvušajai diskusijai par 500 eiro pabalsta piešķiršanu katram bērnam Covid-19 pandēmijas laikā. Koalīcijas partiju pārstāvji pirmdien, 8. februārī, nolēma uzdot Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā izvērtēt šo ierosinājumu un meklēt risinājumu atbalsta idejas īstenošanai. Pilnībā šo Nacionālās apvienības (NA) ideju atbalsta Jaunā konservatīvā partija, kamēr pārējo koalīcijas partneru pārstāvji pirmdien norādīja, ka nepieciešams domāt par vairāk mērķētu atbalstu, kā arī pauda bažas, ka nauda ne vienmēr varētu tikt izmantota bērnu interesēs.

Opozīcija piedāvā vēl vairāk

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Viktors Valainis, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un citi opozīcijas pārstāvji trešdien iesnieguši vairākus priekšlikumus grozījumiem Valsts pabalstu likumā, kas paredz dažādus pabalstu izmaksu mehānismus Latvijas iedzīvotājiem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un pēc tās, lai mazinātu ekonomisko un sociālo spriedzi sabiedrībā, portāls "Delfi" uzzināja ZZS.

Deputātu ieskatā atbalstāmas ir visas sabiedrības grupas, īpaši ģimenes ar bērniem, tādēļ tiek rosināts ģimenes pabalsta saņēmējiem saņemt vienreizēju piemaksu 500 eiro apmērā pie ģimenes pabalsta par katru bērnu vai arī attiecīgo piemaksu sadalīt desmit daļās, ikmēneša piemaksai veidojot 50 eiro par katru bērnu. Apzinoties, ka ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, nepieciešams lielāks atbalsts, likuma grozījumi paredz, papildus esošajam ģimenes valsts pabalstam, piešķirt vienreizēju piemaksu 1000 eiro apmērā.

Ministrei rūp pensionāri

Vienreizējs finansiāls atbalsts Covid-19 krīzes grūtību pārvarēšanai būtu jāizmaksā arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP), uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV). Viņa šo ideju jau piedāvājusi koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē pirmdien, portālu "Delfi" informēja ministres padomnieks Jānis Zariņš.

Lai gan detalizēti priekšlikums vēl nav izdiskutēts, viens no Labklājības ministrijas aprēķinātajiem variantiem paredz 200 eiro vienreizēju piemaksu visiem vecuma un invaliditātes pensiju, kā arī VSNP saņēmējiem. Šāda vienreizēja atbalsta izmaksāšana prasītu aptuveni 100 miljonus eiro.

Labklājības ministre norāda, ka šādu palīdzību jau sniegusi kaimiņvalsts Lietuva, kura vienreizējus 200 eiro piemaksu izmaksāja visiem vecuma pensionāriem, cilvēkiem ar īpašam vajadzībām un citām iedzīvotāju grupām.

Kā ritēja diskusija

Savukārt "Kustība "Par!"" pagājušā trešdienā nākusi klajā sar savu līdzīgu piedāvājumu, paplašinot jau koalīcijā apspriesto ideju. "Kustība "Par!"" ierosina sniegt īpašu atbalstu krīzē katram bērnam, kā arī papildus – viena vecāka ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, vientuļajiem senioriem, cilvēku ar invaliditāti kopējiem un mazo pensiju saņēmējiem. Tas būtu ne tikai atbalsts tiem, kam krīzē klājas visgrūtāk, bet arī 260 miljonu eiro stimuls ekonomikas attīstībai, teikts partijas paziņojumā, kas izplatīts trešdien pievakarē.

Kustība piedāvā atbalsta sistēmā paredzēt arī iespēju atteikties no ārkārtas atbalsta, lai sasniegtu tos cilvēkus, kam atbalsts ir nepieciešams. Tās aprēķini liecina, ka īpašam atbalstam bērniem un īpašām sabiedrības grupām būtu nepieciešami kopumā: 500 eiro 359 000 Latvijas bērniem – 179 500 000 eiro; papildu 250 eiro 8421 bērniem ar īpašām vajadzībām – 2 105 250 eiro, papildu 250 eiro 121 000 viena vecāka ģimenēm – 30 250 000 eiro; 250 eiro 139 878 vientuļajiem senioriem – 34 969 500 eiro; 250 eiro 566 cilvēkiem, kuri kopj cilvēku ar īpašām vajadzībām – 141 500 eiro; 250 eiro 65 000 mazo pensiju saņēmējiem – 16 250 000 eiro. Kopā valsts finansētu 263 216 250 eiro lielu ārkārtas atbalstu krīzē.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc garām un emocionālām diskusijām par NA piedāvājumu ģimenēm ar bērniem izmaksāt 500 eiro pabalstu Covid-19 krīzes laikā valdošās koalīcijas partijas 8. februārī sadarbības sanāksmē vienojušās uzdot divu nedēļu laikā divām ministrijām izvērtēt šo priekšlikumu. Līdz ar to atšķirībā no pērnā gada nogales, kad līdzīgs NA piedāvājums tika noraidīts, šoreiz ir cerības vienoties par zināmu atbalstu ģimenēm.

Sadarbības sanāksmē NA rosināja Ministru prezidentam un koalīcijai vienoties par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm, atkarībā no bērnu skaita. Tas kalpotu kā papildu atbalsts, lai mazinātu negatīvās sekas Covid-19 ierobežojumu laikā.

Partijas ieskatā ģimenēm varētu izmaksāt vienreizēju pabalstu – 500 eiro par katru bērnu. Tostarp pabalsts tiktu izmaksāts arī par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 170 miljoni eiro. Pabalsta izmaksu varētu uzsākt no 1. marta. Papildus partija rosina veikt piemaksas ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti – 250 eiro, kā arī daudzbērnu ģimenēm – 250-500 eiro. Par bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ja viņi ir apgādībā un mācās, piemaksa būtu 250 eiro. Papildu piemaksām būtu nepieciešami 23 miljoni eiro.

Izmaksas automātiski notiktu VSAA sistēmā, un būtu iespēja no pabalsta arī atteikties, ja ģimenes ieskatā pabalsts nav nepieciešams. Ar priekšlikumu izmaksāt papildu līdzekļus Nacionālā apvienība nāca klajā jau novembrī, taču neguva partneru atbalstu šai idejai.

"Progresīvie" mudināja

"Delfi" jau ziņoja, ka arī partija "Progresīvie" 8. februārī vēl pirms koalīcijas sanāksmes pauda gandarījumu, ka valdība ir atbildējusi uz tās aicinājumu un sadzirdējusi vecāku ikdienas rūpes. "Valdības koalīcija diskutēs par priekšlikumu izmaksāt vienreizēju atbalstu ģimenēm ar bērniem 500 eiro apmērā par katru bērnu. Uzskatām, ka ārkārtas stāvokļa apstākļos valdībai ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, piešķirot šo atbalstu nekavējoties, lai sāktu darbu pie nākamajiem atbalsta mehānismiem. Izglītības iestāžu attālinātais mācību režīms ir radījis ievērojamu papildu slodzi vecākiem. Iepriekš skolu nodrošinātās bērnu uzraudzības, izglītošanas un ēdināšanas funkcijas tagad ir pilnībā jāpārņem vecākiem, kuriem vienlaikus ir jānodrošina ģimenes iztika. Attālinātais režīms ir ne tikai radījis papildu darbu, bet arī papildu izmaksas, lai nodrošinātu atbilstošu mācību vidi un aprīkojumu bērniem," vēstīja partija.

"Progresīvie" uzskata, ka vecākus ir jāatbalsta un ka 500 eiro atbalsts par katru bērnu uzlabos situāciju simtiem tūkstošu ģimenēm un radīs lielāku drošības sajūtu. "Lai pēc iespējas vairāk vecākiem sniegtu drošības sajūtu, atbalstam ir jābūt atkarīgam tikai un vienīgi no bērnu skaita ģimenē. Nevis no nodarbinātības veida, nodokļu nomaksas, darba devēja vai citiem kritērijiem, kas kavē vai liek šķēršļus ārkārtas atbalstam ārkārtas stāvoklī," norāda partija.

"Mēs jau janvārī aicinājām valdību rīkoties, lemjot par 100 eiro ikmēneša piemaksu par katru bērnu pie ģimenes valsts pabalsta. Prognozējam, ka valdības koalīcijā izskatītais priekšlikums par 500 eiro izmaksu atbilstu 100 eiro mēnesī izmaksai, ja ārkārtas situācija turpinās līdz 6. aprīlim," teikts partijas paziņojumā.

"Izmaksāt 500 eiro vienā reizē vai 100 eiro ik mēnesi piecus mēnešus ir nebūtiskas detaļas. Izmaksas kārtība nemainīs rezultātu. Svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk vienoties un sniegt būtisku atbalstu, kuru gaida visi Latvijas vecāki. Valdībai ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai krīze nesaasinātu ģimeņu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību," uzsver "Progresīvie" valdes loceklis un sociologs Igors Kļaviņš.

"Nākamais solis pēc atbalsta piešķiršanas būtu izveidot ģimeņu atbalsta risinājumu uz visu pandēmijas laiku, līdzīgi dīkstāves pabalstu sistēmai. Risinājumu, kas tiktu ieslēgts, tiklīdz epidemioloģisku iemeslu dēļ tiek noteikti ierobežojumi klātienes mācībām, kā rezultātā pieaugtu vecāku noslodze un rastos papildu izmaksas. Konsekvents atbalsta mehānisms arī radītu noturīgu drošības sajūtu Latvijas ģimenēm, ja ārkārtas stāvoklis turpinās ilgāk par aprīli," vesta "Progresīvie", norādot, ka iepriekšējais piedāvājums par 100 eiro ikmēneša atbalstu par katru bērnu paliek spēkā.

"Delfi" jau ziņoja, ka politiskā partija "Progresīvie", kas ir valstī valdošās koalīcijas partiju partnere arī valdošajā koalīcijā Rīgas domē, bija nākusi klajā ar ierosinājumu valdībai veikt piemaksu ģimenes valsts pabalstam, par katru bērnu krīzes pārvarēšanas periodā ik mēnesi izmaksājot piemaksu 100 eiro apmērā. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), komentējot šo priekšlikumu, atzina, ka to var izskatīt.

Otrdien, 26. janvārī, preses konferencē pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kā vērtē un vai gatavi apspriest šo "Progresīvie" priekšlikumu, Reirs sacīja, ka, "ja būs piedāvājumi, tad izskatīsim ne tikai šādus, bet arī jebkurus citus piedāvājumus".

Finanšu ministrs paskaidroja, ka viņa vadītajā darba grupā par ekonomisko atbalstu krīzes laikā primāri tiek runāts par atbalstu tiem strādājošajiem un uzņēmējiem, kuriem ir apgrūtināti ienākumi un jebkura tikšana pie iztikas līdzekļiem.

"Tādēļ mums ir gan subsidētās darbavietas, gan dīkstāves pabalsti. Uzreiz jāsaka, ka šīm kategorijām mēs automātiski paredzam papildus arī piemaksu par katru apgādībā esošo bērnu. Par tiem darbiniekiem, kuri ir pieteikušies, vai uzņēmējiem, kuri pieteikuši savus darbiniekus, izmaksājot šos divus pabalstus, automātiski tiek nosūtīta informācija uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, un par katru bērnu saņem 50 eiro," situācija raksturoja Reirs, norādot, ka kopā ar Labklājības ministriju faktiski tiešsaistē tiek vērtēta situācija.

"Ja būs piedāvājumi, tad izskatīsim ne tikai šādus, bet arī jebkurus citus piedāvājumus. Gribu pateikt, ka vissvarīgākais ir turpināt rūpēties par tiem, kuriem nav ieņēmumu. Kategorijai, kas dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņēmēji, ir palīdzība," norādīja finanšu ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!