Nākamajā potenciālajā koalīcijā varētu darboties trīs politiskie spēki - "Jaunā vienotība" (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), savukārt JV plāno piedāvāt partijai "Progresīvie" atsevišķu vienošanos, paredzot šim politiskajam spēkam pārstāvību likumdevēja un izpildvaras institūcijās.
Pirmdien, 24. oktobrī, pēc tikšanās ar Krišjāni Kariņu (JV) Valsts prezidents Egils Levits mediju pārstāvjus informēja, ka patlaban iezīmējas trīs partiju koalīcija – JV, AS un NA, vienlaikus paredzot iespējamu JV vienošanos ar "Progresīvajiem". "Svarīgāka ziņa, ka koalīcijā būs trīs partijas," uzsvēra Levits.
Kariņš informēja, ka sadarbības memorands, ko JV piedāvās parakstīt NA un AS, paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par Latvijas valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem – valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību.
Savukārt partijai "Progresīvie" JV piedāvās parakstīt divpusēju vienošanos par sadarbību 14. Saeimā, kas paredz kopīgi veicināt prioritāro mērķu sasniegšanu, īstenojot sadarbību Saeimā un valdībā, konsultēšanos būtiskajos likumdošanas, izpildvaras lēmumu un budžeta veidošanas jautājumos un vienošanos par pārstāvību likumdevēja un izpildvaras institūcijās.
Kariņš atkārtoja, ka viņš joprojām kā stabilāku redz četru partiju koalīciju, tomēr, zinot, ka AS un NA "bez labas argumentācijas" nevēlas koalīcijā redzēt "Progresīvos", tāpēc JV nākusi klajā ar priekšlikumu parakstīt sadarbības memorandu ar AS un NA, bet JV atsevišķu vienošanos ar "Progresīvajiem".
Ja "Progresīvie" pieņems JV piedāvājumu, tad JV uzticēs šim politiskajam spēkam kādu no savām ministrijām, vienlaikus JV uzņemoties arī politisko atbildību par šo ministriju.
Piedāvājumi visiem valdības veidošanā iesaistītajiem politiskajiem spēkiem tiks nosūtīti šodien, kā arī šonedēļ turpināsies divpusējās sarunas.
Valsts prezidents piebilda, ka gadījumā, ja visi potenciālie koalīcijas partneri parakstīs JV piedāvāto sadarbības dokumentu, tad nākamais darbs būs valdības deklarācijas izstrāde ar konkrētiem darāmajiem darbiem.
JV piedāvā NA un AS vienoties par koalīcijas darbības pamatprincipiem
JV piedāvātais sadarbības memorands ar AS un NA paredz, ka puses vienojas par valdības darbības pamatprincipiem, proti, par proporcionalitātes principu attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu sadarbības sanāksmē.
Sadarbības memorands arī paredz pēctecības principu atbildībā par iepriekšējās valdības veiksmīgi iesākto reformu turpināšanu; solidāras atbildības principu par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.
Kā valdības kopīgi sasniedzamie prioritārie mērķi memorandā iezīmēti – iestāšanās par saliedētu un vienotu politisko nāciju, kas balstās latviešu valodā kā vienīgajā valsts valodā, kā arī stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību; konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī turpināt stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju; ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada vidus, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai, 2027. gadā tam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat starp mērķiem minēta iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējuma palielināšana, 2026. gadā tam sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu.
JV memorandā piedāvā NA un AS balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu. Nostiprinot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi izpildīt Satversmes tiesas spriedumus.
Tāpat sadarbības memorandā piedāvāts izstrādāt un virzīt izskatīšanai Saeimā likumdošanas pakotni, kas atsevišķos likumos regulētu civilās savienības jautājumus un izpildītu Satversmes tiesas spriedumu; veicinātu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību mūsu bērniem, turpinot skolu tīkla sakārtošanu, nosakot kritērijus valsts apmaksātajām skolām, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā.
JV arī piedāvā AS un NA turpināt palielināt valsts budžeta finansējumu zinātnei, lai sasniegtu kopējo pētniecības un attīstības finansējumu 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Lai sekmētu valsts kapitālsabiedrību labāku pārvaldību un attīstību, centralizēt to vadību un pakāpeniski uzsākt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā tajos gadījumos, kad tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, tādā veidā sekmējot tautsaimniecības attīstību un dodot iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedalīties nacionālā kapitāla vairošanā.
Tāpat partneriem piedāvāts turpināt un pabeigt Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā, kā arī sekmēt Rīgas konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, izveidojot Rīgas metropoles pārvaldības modeli, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.
Sadarbības memorandā arī piedāvāts veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, tāpat sekmēt Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību valsts mežu zemēs, kā arī turpināt pilnveidot iespējas privātajiem investoriem attīstīt vēja parkus.
JV memorandā piedāvā izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku un klimata politikas mērķiem. Tāpat rosināts uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.
Memorandā arī piedāvāts pilnveidot valsts pārvaldes darba organizāciju esošo resursu ietvaros, izveidojot Enerģētikas, klimata un vides ministriju, kā atbildīgo par nodarbinātības politiku nosakot Ekonomikas ministriju, kā atbildīgo par bērnu attīstības politiku nosakot Labklājības ministriju, kā arī nosakot vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku – Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministriju.
Atsevišķs vienošanās dokumenta projekts sagatavots ar partiju "Progresīvie", kurā ietverti visi tie paši darāmie darbi, kas memorandā ar NA un AS. Vienlaikus JV un "Progresīvo" vienošanās paredz kopīgi veicināt prioritāro mērķu sasniegšanu, īstenojot sadarbību Saeimā un valdībā; konsultēties būtiskajos likumdošanas, izpildvaras lēmumu un budžeta veidošanas jautājumos; vienoties par pārstāvību likumdevēja un izpildvaras institūcijās.
Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanās uzvarējušās "Jaunās vienotības" (JV) virzītais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) divas nedēļas turpina sarunas ar visiem potenciālajiem koalīcijas partneriem – Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Progresīvie", lai meklētu kopsaucējus nākamās valdības pamatiem.
Iepriekš Valsts prezidents Egils Levits prognozēja, ka jauns Ministru kabinets varētu tikt izveidots novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
