Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars ar paziņojumu, ka "Vienotības" un Reformu partijas lēmumi lieguši novērst iespējamo referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, ir apzināti maldinājis sabiedrību par koalīcijas paveikto referendumu ierosināšanas jautājumu sakarā, paziņojumā presei norādīja "Vienotības" vadītāja un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Dzintars NA mājaslapā publicētā rakstā norādījis – tiklīdz izskanējusi ziņa par partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) ieceri vākt parakstus šim referendumam, NA esot piedāvājusi mainīt Satversmi, nosakot, ka pilsoņi nevar rosināt referendumu par pilsoņu loka paplašināšanu. To esot atbalstījuši arī konstitucionālo tiesību eksperti opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas ļāvis cerēt uz Satversmes grozījumiem nepieciešamo balsu skaitu Saeimā, ja priekšlikumu atbalstītu arī pārējās koalīcijas partijas.
Tomēr, kad NA šo priekšlikumu izklāstījusi "Vienotības" un Reformu partijas pārstāvjiem, viņa izteiktā ideja iestrēgusi, jo "Vienotība" plānoja gatavot grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas "faktiski ierobežotu iespējas sarīkot jebkādu referendumu".
Tikmēr "Vienotības" vadītāja uzsver, ka visas koalīcijas partijas, apzinoties nepieciešamību novērst trūkumus un uzlabot tautas nobalsošanas ierosināšanas procedūru, jau martā konceptuāli vienojās atbalstīt grozījumus referendumu likumā. Savu atbalstu iniciatīvai toreiz paudusi arī NA.
Āboltiņa atgādina, ka ideju Satversmē noteikt liegumu rosināt referendumus par pilsoņu loka paplašināšanu koalīcijas partijas vienojās lūgt izvērtēt konstitucionālo tiesību ekspertiem, kuri ierosinājuma vērtēšanu vēl turpina.
Vienlaikus gan NA ideja saņēmusi pamatotu kritiku kā sasteigta un nepārdomāta iniciatīva.
"Ir maldīgi domāt, ka šāds ierosinājums spētu situāciju atrisināt. Tik vienkāršotu pieeju kā liegumu rosināt referendumu par pilsoņu loka paplašināšanu iespējams viegli apiet netiešā veidā, rosinot virkni citu referendumu, piemēram, par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Pirms grozīt Satversmi, politiķiem jāsagaida konstitucionālo tiesību ekspertu vērtējums par to, vai šāda ideja būtu īstenojama un, vai pretēji cerētajam, tā, sasteigti un nepārdomāti pieņemta, situāciju nepasliktinātu," izteikusies Āboltiņa.
Viņa piebilst, ka tādēļ nav saprotama NA vadītāja vēlme par attiecīgo lēmumu mērķi un jēgu maldināt sabiedrību. Sabiedrības muļķošana nedrīkst būt instruments savu politisko ambīciju īstenošanai, pauž Āboltiņa.
Tāpat viņa uzsver – pirms kritizēt koalīcijas paveikto, NA būtu jāatzīst, ka referendumu likuma grozījumi tapuši rūpīgā darbā, piesaistot virkni tiesību zinātņu ekspertu. Tie bijuši izstrādāti ar mērķi ne vien novērst prasību valstij par nodokļu maksātāju naudu uzņemties nesamērīgus pienākumus, lai testētu idejas, ko iniciējusi tikai 0,6 % jeb 10 tūkstoši vēlētāju, bet arī, salīdzinot ar pašreizējo kārtību, parakstu vākšanu ievērojami atvieglot un padarīt daudz lētāku, nosakot, ka turpmāk to varēs darīt ne tikai pie notāra, bet arī bāriņtiesā vai citās pašvaldības iestādēs, kā arī, nodrošinot parakstītāju identifikāciju un personu datu aizsardzību – arī elektroniski.
Tāpat likuma grozījumos beidzot ietverts arī referendumu aģitācijas tiesiskais regulējums, kura mērķis ir noteikt gan tēriņu "griestus", gan novērst nezināmas izcelsmes naudas līdzekļu izmantošanu.
Savukārt pēdējais referendums par grozījumiem Satversmēapliecināja, ka likumdevējam, lai garantētu demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, ir jānodrošina valsts institūcijām iespēja vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību, norādījusi Āboltiņa.
Jau vēstīts, ka partijai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ir izdevies savākt vismaz 10 000 cilvēku parakstu, lai CVK būtu jārīko parakstu vākšana referenduma rosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Viens no parakstu vākšanas organizatoriem Jurijs Petropavlovskis pavēstīja, ka notāri ir iesnieguši organizācijai "Par vienādām tiesībām" sarakstu ar parakstiem, ko plānots iesniegt CVK līdz 29.augustam.
Partija rosina iekļaut likumā normu, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, "kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu".
Savukārt pārejas noteikumos partija vēlas noteikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 2013.gada 23.decembrī nosūta cilvēkiem īpašu izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem no 2014.gada 1.janvāra. No 2014.gada 1.janvāra nepilsoņu pases, uzrādot šajā punktā minēto izziņu, tiek pielīdzinātas Latvijas pilsoņu pasēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
