Zatlera reformu partija (ZRP) uzsver, ka referendumā katra pilsoņa pienākums ir paust skaidru nostāju, tāpēc ZRP aicina ikvienu iet uz referendumu un balsot "pret", neskatoties uz piederību latviešu, krievu, vai kādai citai tautībai.
Bojāt biļetenu referendumā par Satversmes grozījumiem ir nenopietni, norāda ZRP.
Partija "Vienotība" skaidro, ka, līdzīgi kā Baltijas ceļā atmodas laikā, arī šobrīd Latvijai un Latvijas tautai nepieciešams skaidri demonstrēt vienotību gan pašiem sev, gan starptautiskajai sabiedrībai. "Tas būtu atkārtots un nepārprotams apliecinājums, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir viena no mūsu valsts neatņemamām pamatvērtībām, tā ir neapšaubāma un nav diskutējama," uzsver "Vienotība".
"Vienotība" norāda, ka jebkura cita veida aktivitātes, kā vien kopējs skaidrs balsojums "pret" divvalodību, var tikt pārprasts un izmantojams pretēji tām idejām, kuras pauž ieceres autori. "Jebkādi tehnoloģiski mēģinājumi nepaust skaidru un nepārprotamu "pret" divvalodībai var vienīgi mulsināt lielu sabiedrības daļu, tādējādi sējot tajā šaubas un neskaidrību. Referenduma rezultātam jābūt skaidram un nepārprotamam," pauž partijas pārstāvji.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) jau iepriekš uzsvērusi, ka referendumā noteikti ir jābalso "pret", jo ļoti svarīga būs balsojuma proporcija.
VL-TB/LNNK norāda, ka balsojums neattiecas tikai uz valodu. "Referendums ir cīņa par varu, un Latvijas pilsoņiem būs jāatbild, kādu Latviju turpmāk vēlamies redzēt," uzsver nacionālā apvienība.
Sabojāto referenduma biļetenu akcijas mērķis ir norādīt uz latviešu jauniešu konkurētspējas zudumu izglītības jomā, jo viņi ir pārpratuši nacionālisma ideju un nemācās krievu valodu, līdz ar to nespēj konkurēt ar krievvalodīgajiem jauniešiem, kuri zina gan latviešu, gan krievu valodu, sacīja akcijas organizators un Latvijas intelektuālās attīstības fonda pārstāvis Viesturs Dūle.
Latvijas intelektuālās attīstības fonds pusotra tūkstoša latu vērtībā ir izvietojis vides reklāmu, kurā iedzīvotāji tiek aicināti 18.februāra referenduma par krievu valodas statusa maiņu balsošanas urnā iemest sabojātu biļetenu - tukšu vēlēšanu zīmi - vai arī biļetenu, uz kura uzrakstīts kāds pozitīvs vēstījums.
Dūle uzsvēra, ja latviešu valoda būtu apdraudēta, viņš noteikti aicinātu balsot "pret". Taču referenduma iznākums nebūs latviešu valodai nelabvēlīgs, tādēļ viņš vēlas vērst uzmanību uz to, ka pārprastā nacionālisma dēļ krievvalodīgie jaunieši darba tirgū ir konkurētspējīgāki par latviešu jaunatni. Viņš skaidroja, ka tas būtu jāsaprot arī ārzemju latviešiem, piemēram, Kvebekas provincē Kanādā dzīvojošajiem: šajā reģionā ir racionāli zināt gan angļu valodu, gan franču valodu.
Akcijas organizators akcentē, ka latviešu valodu var apdraudēt tikai paši latvieši. Apdraudējums izpaužas, ja cilvēki ir spiesti braukt prom no valsts un ja netiek nodrošināta iespēja iegūt izcilu izglītību. "Mēs gribam aicināt cilvēkus aizdomāties. Nacionālisms ir ļoti laba ideja, ja tas ir atvērts pārējai pasaulei," norādīja Dūle. Viņš norādīja uz nepieciešamību veikt veiklāku integrācijas politiku, jo līdz šim tā ir norisinājusies pārāk gausi.
Vairāki desmiti cilvēku ir radoši strādājuši pie šīs akcijas organizēšanas, savukārt vides reklāmas stendu izmantošana tiekot nodrošināta par brīvu. Uzņēmēju vārdi, kuri ziedojuši plakātu izgatavošanai, tiks publicēti mājaslapā "intelektam.lv".
Jau ziņots, ka tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu, notiks sestdien, 18.februārī. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.