Koalīcijas sadarbības padomē pirmdien konceptuāli atbalstīts Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcijas deputātu priekšlikums par Vēlētāju reģistra darbības atjaunošanu arī Saeimas vēlēšanās, kas nozīmētu, ka arī par Latvijas parlamentu, līdzīgi kā par Eiropas Parlamentu un pašvaldību deputātiem, vēlētājiem būtu jābalso atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.
ZRP skaidro, ka grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Partija norāda, ka Satversme paredz: "Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam." ZRP frakcijas deputāts Valdis Liepiņš skaidro, ka "lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem."
ZRP uzskata, ka Vēlēšanu reģistra atjaunošanai būtu vairākas priekšrocības. "Pirmkārt, tas samazinātu krāpšanās iespējas – ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Šis ir ļoti būtisks apsvērums vēlētāju reģistra atjaunošanai Saeimas vēlēšanās, jo, ja notiek šāda veida pārkāpums, nav praktiski iespējams precizēt visus iecirkņus, kuros pārkāpums noticis. Ja vēlēšanu rezultāts tiek šī iemesla dēļ pamatoti apstrīdēts, ir iespējams, ka vēlēšanas ir jāatkārto visā Latvijā. Tas praktiski nav iespējams Satversmē paredzētajā laikā starp vēlēšanām oktobra pirmajā sestdienā un jaunās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, un novestu pie konstitucionālas krīzes. Ar vēlētāju reģistra kārtību apšaubītie iecirkņi būtu zināmi, to rezultāti pārbaudāmi un, ja nepieciešams, vēlēšanas atkārtojamas tikai šajos iecirkņos," skaidro Liepiņš
Vēlētāju reģistrs arī nodrošinātu, ka vēlētāji netiktu pārvietoti no viena vēlēšanu apgabala uz otru, kas varētu būt kādam Saeimas deputāta kandidātam izdevīgi. Piemēram, dažu simtu pārvietotu vēlētāju plusi un kandidātu svītrojumi varētu nopietni ietekmēt kandidātu izredzes nokļūt Saeimā, uzsver ZRP. Reģistrs arī būtiski samazinātu vairākkārtējas nobalsošanas risku, jo vēlētājs tiktu reģistrēts noteiktā vietā, kas atbilst viņa deklarētajai dzīvesvietai, kurā arī viņam būtu jābalso, tas arī ļautu prognozēt iespējamo vēlētāju daudzumu vienā iecirknī, pēc kā var izdarīt secinājumus par nepieciešamo darbinieku skaitu iecirknī, lai tas spētu produktīvi strādāt.
Treškārt, kā uzskata ZRP, reģistrs nodrošinās efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā atrodoties ārvalstīs.
ZRP arī norāda, ka "reģistra atjaunošana ļautu balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama". "Ar vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas, un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem var izmantot ietekmīgas personas (darba devēji, partiju vadības, kreditori u.c.), kas nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās," norāda partija.
Vēlētāju reģistrs ZRP ieskatā arī atvieglotu balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs. Viņi sākotnēji reģistrētu adresi, uz kuru viņiem jāsūta balsošanas materiāli. Saņemtos materiālus aizpildītus nosūtītu atpakaļ CVK pa pastu. Šobrīd, lai ārvalstīs esošie pilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās, viņiem ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību vienreiz, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam otrreiz, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs. Tas ir sarežģīti, turklāt pase var ceļā pazust, skaidro ZRP. "Pieredze rāda, ka 9. Saeimas vēlēšanās tikai 557, 10. Saeimas vēlēšanās – 905 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi pieprasīja balsošanas materiālus pa pastu. Lielā emigrācija pēdējos gados šo problēmu ir saasinājusi. Tik apgrūtinātu balsošanas procedūru ārvalstīs dzīvojošie varētu uztvert kā Latvijas valsts neieinteresētību vai pat nevēlēšanos uzturēt saites ar tautiešiem ārvalstīs," norāda partija.
ZRP informē, ka koalīcijas padome lēma: viens no priekšnoteikumiem, kas veicinātu Vēlēšanu likuma grozījumu īstenošanu, būtu saistāms ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu.
Vēlētāju reģistrs ir vienota vēlētāju uzskaites sistēma, kurā tiek iekļautas ziņas par pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Pašlaik Latvijā parlamenta vēlēšanās balsstiesīgie var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, un apliecinājums tam, ka vēlētājs jau ir nobalsojis, ir vēlēšanu komisijas pārstāvja iespiests zīmogs pasē. Savukārt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās vēlētāji saskaņā ar Vēlētāju reģistra datiem pirms vēlēšanām tiek reģistrēti konkrētā vēlēšanu iecirknī pēc deklarētās dzīvesvietas, un noteiktu laika sprīdi pirms vēlēšanām viņiem ir tiesības balsošanas vietu mainīt.
Pirmo reizi Latvijā vēlētāju reģistrs tika lietots 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņiem garantētās tiesības par parlamentu balsot tajā ES valstī, kurā viņi vēlēšanu dienā atrodas. Savukārt pašvaldību vēlēšanās vēlētāju reģistrs Latvijā pirmo reizi tika izmantots 2005.gadā, un galvenais tā ieviešanas iemesls bija saistīts ar atteikšanos no atzīmes pasē par reģistrēto dzīvesvietu – tā kā šādas atzīmes vairs nebija, tikai pēc pases vien nebija iespējams konstatēt, vai vēlētājs patiešām ir tiesīgs vēlēt attiecīgo pašvaldību.
Sākotnēji bija paredzēts Vēlētāju reģistru izmantot arī parlamenta vēlēšanās, taču realitātē tas notika tikai vienu reizi - 8.Saeima bija vienīgā, par kuru vēlētāji varēja balsot tikai savā deklarētajā dzīves vietā. Jau 9. Saeimas vēlēšanās politiķi nolēma atgriezties pie vecās vēlēšanu kārtības, ar spiedogiem pasē. Galvenais arguments bija atvieglot vēlētājiem dzīvi un uzskats, ka, liekot cilvēkiem balsot tikai savā vēlēšanu apgabalā, samazināsies vēlētāju līdzdalība.
Pēc tam vairākkārt dažādi politiskie spēki, piemēram, partija "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā Savienība" rosināja atjaunot Vēlētāju reģistra darbību arī Saeimas vēlēšanās, taču gala lēmums tā arī netika pieņemts.