Pirmdien, 21. februārī, koalīcijas partneri pārrunājuši jautājumu par to, kādā veidā Saeima noraidīja Osipovas iecelšanu AT tiesneses amatā.
"Attīstībai/Par!" pārstāvis Juris Pūce preses konferencē informēja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka ieskatā veids, kādā tika noraidīta Osipovas kandidatūra, nebija tiesisks un demokrātisks. Pūce piebilda, ka pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un "Jaunās vienotības" frakcijas analīzes, situāciju nav iespējams mainīt. "Cerams, tā nav zīme, ka ejam tādu risku virzienā, kādus pieļāva Polija attiecībās ar Eiropas Savienību par tiesu varas neatkarību," piebilda Pūce.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka jautājums par Osipovas neapstiprināšanu amatā ir saistīts ar to, cik "nobriedusi esam kā sabiedrība un cik nobriedušus deputātus ievēlam". Viņš uzsvēra, ka nekur neesot teikts, ka AT tiesnešus ievēl atkarībā no tā, cik ideoloģiski viņi ir sprieduši, gatavojot spriedumus, un vai viņi ir piekrituši šim spriedumam.
Ministrs uzsvēra, ka jautājums par tiesneša iecelšanu tiek skatīts tiesnešu vidū, proti, ir kārtība, kādā tas tiek darīts. Bordāns sacīja, ka par kādas personas atbilstību amatam var spriest profesionāļi, jo tas tiek darīts ar skaidriem argumentiem, turpretī Osipovas neievēlēšana Saeimā nebija šis gadījums.
"Deputāti, kas lēma neapstiprināt Osipovu, lēma subjektīvi, atbilstoši saviem politiskajiem ieskatiem un, manuprāt, kļūdījās. Izlieto ūdeni nesasmelsi," secināja tieslietu ministrs.
Bordāna ieskatā, nav nepieciešamas veikt grozījumus Satversmē, lai mainītu tiesnešu iecelšanas kārtību. "Satversmes tēvi ir lēmuši par šādu tiesnešu iecelšanas kārtību. Dažreiz tas ir raisījis skandālu situācijas, bet vienmēr vēlētāji ir adekvāti reaģējuši, sodot tos politiskos spēkus un deputātus, kas savas tiesības ir izmantojuši pretēji nekā tas ir domāts Satversmē," klāstīja ministrs.
Arī Pūce piebilda, ka valstī nebūtu jāmaina tiesnešu amatā iecelšanas kārtība, jo ar esošo kārtību amatos iecelti vairāk nekā 100 AT tiesnešu un nevienā gadījumā netika izcelta cilvēka pārliecība atsevišķos jautājumos.
Tāpat Pūce atzina, ka Saeimas lēmums raidījis signālu nākamajiem iespējamajiem AT tiesnešiem, ka viņus vērtēs pēc ideoloģiskās pārliecības, nevis pēc likumības principa.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kura pārstāvētais politiskais spēks Nacionālā apvienība (NA) balsoja pret Osipovas apstiprināšanu amatā, pauda pārliecību, ka nebūtu jāmaina tiesnešu iecelšanas kārtība. Savukārt, vērtējot konkrēto Saeimas lēmumus, Vitenbergs atzina, ka katrs deputāts pats izdara savu izvēli.
"Es respektēju NA izdarīto izvēli. Katram ir savi iemesli, kāpēc viņš balsojis tā, kā ir balsojis," sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka Saeima 17. februārī neapstiprināja Sanitu Osipovu Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā. Pirms balsojuma virkne koalīcijas un opozīcijas deputātu pārmeta Osipovai liberālus uzskatus, kā arī atzina, ka viņas vieta būtu kādā liberālā augstskolā vai partijā.
Osipovu AT tiesneses amatā atbalstīja 40 deputāti, pret balsoja – 29, bet atturējās 16, tādējādi lēmums par Osipovas apstiprināšanu amatā netika pieņemts.
Šo lēmumu kritizēja Valsts prezidents Egils Levits, kura ieskatā Saeimai ir tiesības lemt par tiesnešu apstiprināšanu, jo to paredz Satversme, tomēr tiesu varai jābūt neatkarīgai, tādēļ tiesnešu izvēle nedrīkst tikt politizēta.
Savukārt AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs situāciju raksturoja ar vārdiem, ka tā liecina par valstī iestājošos konstitucionālo krīzi.
Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pauda pārliecību, ka Saeimas debates un balsojums par Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā ir bezprecedenta gadījums Latvijas kā tiesiskas valsts jaunākajā vēsturē, un tas pārkāpj Satversmes 83. pantu.
